Ērika Emanuela Šmita romāna “L’Élixir d’Amour” tulkojums un ar to saistītie jautājumi

    NosaukumsĒrika Emanuela Šmita romāna "L'Élixir d'Amour" tulkojums un ar to saistītie jautājumi
    Publikācijas tipsBakalaura darbi
    AutorsDudare, Lelde
    Oriģināla radīšanas gads2016
    IzdevējsLatvijas Kultūras akadēmija
    Valodalatviešu
    Institūcijas nosaukumsLatvijas Kultūras akadēmija
    NozareHumanitārās zinātnes

    Latviešu

    Dažādos veidos, bet cilvēki ir komunicējuši vienmēr, ar vārdu, žestu, vai rakstīta teksta palīdzību. Tekstam var būt vairākas formas, taču vēstule ir viena no senākajām, kas jau izsenis nodrošina ne vien spēju komunicēt, bet arī ļauj paust savu viedokli, uzskatus un sajūtas. 18. gadsimts ir laiks, kad vēstule ieņem stabilu vietu literatūrā, lielākoties romānos. Tā kļūst par spēcīgu ideoloģisko ieroci, jo nereti vairs netiek adresēta tikai vienam saņēmējam, bet jau rakstīšanas brīdī ir paredzēta publicēšanai. Kopš popularitātes, ko 17. gadsimtā guva kādas portugāļu mūķenes sarakstītās vēstules "Portugāļu vēstules" (Lettres d'une Religieuse Portugaise), epistulārais žanrs kļūst par galveno līdzekli, lai izpaustu jūtas un viedokļus. Īpaši strauji epistulārais žanrs attīstījās Francijā un Anglijā, kur cilvēki arvien vairāk pievērsās jūtu pasaulei. 18. gadsimta literatūras mērķis ir "mācīt un izklaidēt", taču gadsimta beigās dzimst ideja, ka literatūrai ir arī jāsaviļņo, un vēstule ir lielisks līdzeklis sentimentālu stāstu vēstīšanai, jo tā lielākoties ir reakcijas, nevis darbības forma, kas, turklāt, ļauj detalizēti izklāstīt jūtas. Bakalaura darbam izvēlētā tēma ir Ērika Emanuela Šmita romāna "L'Élixir d'Amour" ("Mīlas Eliksīrs", 2014) tulkojums no franču uz latviešu valodu, un ar šo tulkojumu saistītie jautājumi. Tēma ir izvēlēta, jo iepazīstoties ar franču rakstnieku un dramaturgu Ēriku Emanuelu Šmitu un viņa lugām trešā kursa darba laikā, bakalaura darba autore vēlējās iepazīties arī ar kādu no daudzajiem rakstnieka daiļliteratūras darbiem, savukārt veicot daiļdarba tulkojumu tiek īstenota vēlme nest pienesumu Francijas kultūrai Latvijā, un to popularizēt. Darba galvenie mērķi ir iepazīties ar epistulārā žanra raksturojumu, sniegt ieskatu žanra attīstībā, izpētīt kā Ē. E. Šmits šo žanru izmanto romānā «Mīlas Eliksīrs», kā arī noskaidrot, kāpēc forma, kas slavas zenītā atradās 18. gadsimtā, tiek izmantota 21. gadsimta romānā. Kā darba mērķis tiek izvirzīta arī tulkojuma izstrāde.

    Angļu

    The title of the present paper is "Translation of Éric Emmanuel Schmitt's novel "L'Élixir d'Amour" and related issues". The purpose of this work is to find and examine available literature about epistolary genre which is the genre of "L'Élixir d'Amour" and to offer an overview of it's development in order to see how this genre is integrated in Éric Emmanuel Schmitt's novel as well as to search for reasons why a literary form popular in 18th century is used in 21st century's novel. The two main research methods used in the present paper are descriptive method, which allows to undertake detailed research of epistolary genre by gathering information based on various sources of literature and literary translation in order to do the translation of the novel. The present paper is composed of two parts – theoretical and practical. Theoretical part is made of three sections and five undersections. The first part of this work is dedicated to the characteristics of epistolary genre, it's development and usage in "L'élixir d'Amour". The second section depicts Schmitt's biography, most important works and possible influences. The third part of the present paper consider the theory of literary translation as well as analyses the translated material. The practical part of the present paper is Éric Emmanuel Schmitt's novel "L'Élixir d'Amour" translation from french to latvian. The research leads to several conclusions – in 18th century epistolary genre was used to transmit an ideology or a morality, also it was a way how through a character the writer could criticize government, religion and society. Nevertheless letters were also used to express feelings, as lot of epistolary novels involve stories about lovers, intrigues and struggles they encounter. Éric Emmanuel Schmitt chose to adopt epistolary form in his novel because it is a great way how characters can express and defend their ideas, as well as letters can help to found closer relationships between people, and electronic correspondance in this novel allows to quickly send and receive emotional and impulsive messages.

    Franču

    Le titre du présent document est "La traduction du roman "L'Élixir d'Amour" d'Éric Emmanuel Schmitt et les questions connexes". Le but de ce travail est de trouver et d'examiner la littérature disponible à propos du roman épistolaire qui est le genre de "L'Élixir d'Amour" et donner un aperçu de développement du genre épistolaire en France, afin de voir comment Éric Emmanuel Schmitt intègre genre dans son roman, ainsi que de rechercher les causes d'utilisation dans un roman de 21ème siècle d'une forme littéraire populaire au 18ème siècle. Il y a deux méthodes principales de recherche utilisées dans le présent document. La méthode descriptive permet d'effectuer des recherches détaillées sur ce roman épistolaire en recueillant des informations basées dans des sources differents mais la traduction littéraire permet d'effectuer la traduction du roman. Le présent document se compose de deux parties - théorique et pratique. La partie théorique est composée de trois sections et cinq sou-sections. La première partie de cet ouvrage décrit les caractéristiques du genre épistolaire, développement du genre et son utilisation dans "L'Élixir d'Amour". La deuxième section est consacrée à la biographie de Schmitt, des oeuvres les plus importantes et les influences possibles. La troisième partie du présent document traite de la théorie de la traduction littéraire aussi bien que le matériel traduit est analysé. La partie pratique du présent document est la traduction de roman "L'Élixir d'Amour" d'Éric Emmanuel Schmitt du français vers le letton. La recherche conduit à plusieurs conclusions - au 18ème siècle le roman épistolaire a été utilisé pour transmettre une idéologie ou une morale, aussi il était une manière grâce à laquelle à travers un personnage l'écrivain pouvait critiquer le gouvernement, la religion ou la société. Néanmoins les lettres ont également été utilisées pour exprimer des sentiments, comme la plupart des romans épistolaires impliquent des histoires sur les amoureux, les intrigues et les luttes qu'ils rencontrent. Éric Emmanuel Schmitt a choisi d'adopter la forme épistolaire dans son roman parce que c'est un excellent moyen comment les personnages peuvent exprimer et défendre leurs idées. Aussi les lettres aident à fonder des relations plus étroites et la correspondance électronique dans ce cas-là permet d'envoyer et de recevoir rapidement des messages impulsifs et émotionnels.

    loading_gif