Nosaukums Datējums
  • Institucionālo faktoru nozīme kopienas tradīciju saglabāšanas procesā. Kurzemes lībiešu piemērs
  • Treimane Agnese
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Pētījuma tēmas atslēgas koncepts ir tradīcija, kas, saskaņā ar amerikāņu folklorista, pētnieka S. Bronnera definīciju, ir kultūrā veidots atkārtotu prakšu kopums1, kas ir neatņemama cilvēka dzīves un jebkuras kopienas pastāvēšanas sastāvdaļa. Tradīcijas koncepts pēdējo desmitgažu laikā ir aktualizējies kā sociālo, tā humanitāro zinātņu pētījumos, gan uzskatot to par uz pagātni orientēto identitātes aspektu, kas raksturīgs mazām, pirms-industriālām kopienām, gan arī attiecinot to uz industriālās ...
2016
  • Mākoņi, to teorētiskais, instrumentālais un simboliskais potenciāls
  • Vaickovska Ieva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darbā "Mākoņi, to teorētiskais, instrumentālais un simboliskais potenciāls" apskatītas mākoņiem piemītošās un piedēvētās īpašības gan kā dabas, gan kā kultūras fenomeniem. Darbā mērķis: parādīt mākoņus kā nolasāmas zīmes dažādās disciplīnās un apzināt to teorētiskā un simboliskā lasījuma specifiku, kā arī iezīmēt mākoņu instrumentālo lietojumu pirmszinātniskā un zinātniskā skatījumā. Maģistra darbs sastāv no trīs nodaļām, kurās mākoņi sākotnēji aprakstīti no dabas zinātņu pozīcijām, ana...
2016
  • Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra auditorijas pētījums
  • Laķe Anda , Treimane Agnese, Grīnberga Līga
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura grada iegušanai Latvijas Kulturas akademija studiju apakšprogrammas Starpkulturu sakaru Latvija - Vacija ietvaros ir izveleta tema „Filipa Leles lugas „Liekie. Vesterns pec patiesiem notikumiem” („Die Überflüssigen. Ein Western nach wahren Begebenheiten”) tulkojums latviešu valoda”. Darbs veidots ka jaunrades darbs, kura tiek tulkota vacu autora Filipa Leles luga un veikta tulkošanas procesa analize, tada veida ari Latvija popularizejot nu jau Vacija, Austrija un Šveice atpazistama aut...
2015
2015
  • Latvijas skolu ar vācu valodas specializāciju pedagoģiskā darbība sabiedrības daudzvalodības veicināšanā
  • Ķemere Rūta
  • Liepājas Universitāte
  • 21.gadsimts kā jauns etaps cilvēces attīstības vēsturē rada nepieciešamību būtiski bagātināt tādus sabiedrības resursus kā teorētiskās zināšanas un to praktisko pielietojumu. Ar apgūtām teorētiskajām zināšanām vien ir par maz: lai piemērotos straujajām izm aiľām politikā, kultūrā un ekonomikā, mūsdienu jaunietim jāprot tās arī radoši izmantot. Šis faktors rosina mainīt uzsvarus izglītībā, ieviest inovatīvas darba metodes, pilnveidot saskarsmes formas. Saistībā ...
2015
  • Latviešu literatūrzinātnes terminoloģija: vēsturiskais, lingvistiskais un terminogrāfiskais raksturojums
  • Helviga Anita
  • Liepājas Universitāte
  • Mūsdienu lingvistikā zinātnes valodai tiek pievērsta liela uzmanība. Pētījumi notiek visdažādākajos līmeņos – leksikas, sintakses, teksta, stila, komunikācijas veidu u.tml. Dažviet pat tiek runāts par jaunu valodniecības apakšnozari – zinātnes lingvistiku (sk. Dubova, Leitāne, Lele - Rozentāle 2009, 5). Par zinātnes valodas galveno pētniecības priekšmetu pamatoti uzskatāma terminoloģija. Kā būtiskam zinātnes valodas komponentam terminoloģijai ir primāra nozīme ikvienas zinātņu...
2015
  • Franču valoda kā trešā valoda Latvijā: leksiski semantiskais mācību līmenis
  • Bliska Inga
  • Liepājas Universitāte
  • Pēdējā desmitgadē kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES) valsts izglītības sistēma, īstenojot Eiropas Padomes (turpmāk tekstā – EP) valodu izglītības politikas mērķi, nodrošinot dzimtās valodas un vismaz divu svešvalodu mācīšanas un apguves iespējas, veicin a daudzvalodību un veido dziļāku izpratni par citu tautu valodām, kultūrām, kā arī cieņu pret to īpatnībām un atšķirībām (EP rezolūcija 2006, 147) . Neiedziļinoties valsts valodas ...
2015
  • Kultūras notikumu atspoguļošanas principi interneta ziņu portālos "TVNET" un "DELFI"
  • Stalovska Dita
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Latvijā piedāvātā kultūras notikumu programma gan Rīgā, gan reģionos ir izteikti piesātināta un daudzveidīga. Latvijas iedzīvotājiem šajā piedāvājumā nav viegli orientēties un gala izvēli, ko apmeklēt vai neapmeklēt, - bieži nosaka medijos pieejamā informācija par notikumiem ar kultūras un mākslas saturu. Biedrības Culturelab veiktajā pētījumā Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007-2014: pētījumu dati un statistika iegūtie dati liecina, ka 30% Latvijas ied...
2015
  • Etnisko grupu konfliktu veidi, to raksturojums un dominējošās izpausmes Latvijā laikā no 1990.-2015.
  • Ševčuka Gunda
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Vēsturiski etnisko grupu nošķīrumu veidojušas gan teritoriālas, gan kultūras robežas un etnisko grupu attiecības veidojās katrai tautai iestājoties par savām vērtībām un interesēm. Etniskie konflikti ir viens no starp-etnosu attiecību modeļiem, kuru mūsdienu izpausmes ir cieši saistītas ar nācijas- valsts ideju un tautu cerībām uz neatkarību un vienotību. Pētnieki etniskos konfliktus skata dažādos līmeņos, izdalot gan internacionālus, gan intra-nacionālus etniskos konfliktus. Starptautiskie konf...
2015
  • Luga “Viensētas” un tās teorētiskā analīze
  • Tarasa Elīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Luga “Viensētas” tapusi autores patstāvīga darba rezultātā. Tās teorētiskā analīze apliecina to, ka luga ir pakļauta dramaturģijas nosacījumiem. Teorētiskā analīze tiek veikta izmantojot Teātra, Kino un TV dramaturģijas kursa specialitātes priekšmetos gūtās zināšanas un ieteicamo literatūru. Tiek apskatīti tādi lugu veidojoši elementi, kā lugas vispārējs raksturojums, tās pamatideja, siţets, metrāţa, konstrukcija, tēlu raksturojums, vides un darbības vietas raksturojums, laiks un mērķauditorija....
2015
loading_gif