Latviešu Par vienu no cilvēces progresa nozīmīgākajiem virzītājspēkiem un faktoriem ir kļuvušas cilvēka zināšanas un radošais potenciāls, kas arī atbilstoši Latvijas kultūrpolitikas vadlīnijām tiek uzskatītas par mūsu valsts attīstības galveno bagātību. Savukārt kultūras un mākslas izglītība piedzīvo arvien lielāku spiedienu saistībā ar daudzveidīgajiem mērķiem, kas tai jāsasniedz papildus uzdevumam nodrošināt zināšanas par mākslām. Izglītības jomā arvien vairāk tiek novērtēta personas radošuma attīstīšanas nozīme. Ne velti vārds “mācīšanās” kļuvis par divdesmit pirmā gadsimta atslēgas vārdu. Ne tikai LR izglītības, bet arī kultūrpolitikas pamatnostādnēs akcentēts, ka ir svarīgi veicināt sabiedrības iesaistīšanos un aktīvu līdzdalību kultūras procesos, kas sekmē sevis pilnveidošanu mūža garumā. Ar to nodarbojas ne tikai izglītības iestādes, bet arī kultūras institūcijas, piemēram, muzeji, teātri, operas un citas kultūras organizācijas, kuras piedāvā dažādus neformālus izglītojošus pasākumus un programmas gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem. Arī Latvijā arvien vairāk un plašāk attīstās minētā tendence, jo laiks, kurā dzīvojam, nosaka, ka, veidojot kvalitatīvu kultūrvidi, nepieciešama paradigmas maiņa izglītībā – pāreja uz izglītību, kas stimulē iztēli, intuīciju, emocijas, radošas idejas, attīsta kritisko domāšanu. Neformālā izglītība un tajā gūto prasmju un zināšanu novērtēšana un atzīšana Latvijā vēl tikai veidojas, tādēļ būtiski ir radīt pareizu izpratni, kas ir neformālā kultūrizglītība, kāda tai ir nozīme ne tikai cilvēka dzīvē, bet valstī kopumā un kāda ir tās sociālā loma. |
Angļu The master thesis research object is the non-formal culture education as the contributory factor of social capital. Research is structured in five chapters. The first chapter analyzes the political background and discovers definition of non-formal culture education and characterize situation in Latvia. This part of thesis also discovers providers of non-formal culture education in Latvia. The second chapter discusses theoretical basis of social capital and the influencing factors of it. Third part of thesis gives an overview of correlation between education, non-formal education and social capital. In the fourth part of thesis author develops theoretical model of measuring impact of non-formal (culture) education to social capital. The fifth part appraises the comprehension of measurement of non-formal culture education and social capital correlation in cultural institutions of Latvia. This chapter includes description of research methodology, characteristics of avenues non-formal culture education programs, as well as conducted analysis of indicators of social capital in the context on non-formal culture education in Latvia (results of expert interviews). Research improves mutual correlation between social capital an non-formal culture education programs in Latvia and these programs show positive and supportive role in the strengthening on individual's and society's social capital. |
