Latviešu Mūsdienu lingvistikā zinātnes valodai tiek pievērsta liela uzmanība. Pētījumi notiek visdažādākajos līmeņos – leksikas, sintakses, teksta, stila, komunikācijas veidu u.tml. Dažviet pat tiek runāts par jaunu valodniecības apakšnozari – zinātnes lingvistiku (sk. Dubova, Leitāne, Lele - Rozentāle 2009, 5). Par zinātnes valodas galveno pētniecības priekšmetu pamatoti uzskatāma terminoloģija. Kā būtiskam zinātnes valodas komponentam terminoloģijai ir primāra nozīme ikvienas zinātņu nozares apguvē, informācijas uzkrāšanā un pieredzes nodošanā. Nav iespējams kaut ko nosaukt bez nosaukuma, nevar runāt par zinātni bez terminiem, bet nosaukumi un termini ir valodas sastāvdaļa (Rey 1999, 59). Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir publiskoti vairāki apjomīgi materiāli terminoloģijā, piem., Tulkošanas un terminoloģijas centrā veiktais pētījums „Situācijas izpēte latviešu terminoloģijas izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas jomā” (TTC 2005), „Latviešu valodas terminoloģijas resursu kvalitātes un pieejamības apzināšana dažādās zinātnes un praktiskās darbības nozarēs” (TTC 2007), Valsts valodas komisijā – „Terminrades process pēdējo piecpadsmit gadu laikā: pagātnes mantojums un nākotnes perspektīvas” (VVK 2007, 401–439). |
