Latviešu Šodien pieejamā informācija par moderno un modernisma mākslu ir ārkārtīgi plaša, un šī tēma dažādos pētījumos ir analizēta dažādos aspektos. Tas ir izskaidrojams ar to, ka modernisms ir ārkārtīgi ietilpīgs un sarežģīts jēdziens. Netrūkst pētījumu, kuri apraksta un skaidro dažādu modernisma mākslas virzienu būtību un atsevišķu mākslinieku veikumu. Arī Latvijā modernisma pētniecību aktualizējusi Dace Lamberga darbā “Klasiskais modernisms”, kurš arī šī darba tapšanā ir izmantots. Tomēr autores interese ir – kādu apstākļu un ietekmju rezultātā dzima latviešu modernā māksla un kā izpaudās pats veidošanās process? Iemesls, kādēļ šī tēma autorei šķita aktuāla, ir arī specifiska interese par sabiedrības un mākslas attiecībām. Vēl pirms pētījuma uzsākšanas, ir nācies ne vienu reizi vien sastapties ar cilvēku priekšstatu, ka latviešu modernisma māksla ir varbūt radusies ap “atkušņa” laiku, bet pirms tam, saprotams, bijis Vilhelms Purvītis un Janis Rozentāls. Tomēr jāatzīst, ka pēdējos gados priekšstati mainās un sabiedrības zināsanas ir paplašinājušās, pateicoties apgāda “Neputns” klajā laistajiem pētījumiem un rīkotajām izstādēm. Iespējams, šāds vēl pavisam nesenā pagātnē sabiedrībā sastopams priekšstatu trūkums ir skaidrojams ar padomju iekārtas attieksmi pret modernismu, uz kuru norāda Dace Lamberga: Pēc Otrā pasaules kara padomju sociālistiskā reālisma ideoloģijai 20. gadu eksperimenti bija idejiski absolūti nepieņemami, tādēļ mākslas vēsturē šī kaitīgā “formālistiskā” parādība tika konsekventi noliegta un noklusēta. Ilgus gadus valdīja oficiālais viedoklis, ka nekāda modernisma Latvijas mākslā nav bijis, un tikai nedaudziem zinātājiem par to bija reāls priekšstats.1 |
Angļu There are countless researches on modern art in the field of art theory, and in many cases without any pointing to the fact that the object of the reaserch is the art of modernism, which has a certain content of its meaning. The distinction of the modern art and the art of modernism proves itself as problematic from paper to paper. These issues of the distinction are caused not only by the matter of the timeline, but olso by many different aspects, which encumbers the understanding of what really is the art of modernism and what is more important during this research – what is the latvian art of modernism? Finding the answers to these questions in form of definitions is the main goal of this research. Unfortunately, it is necessary to point out how incomplete is the idea of latvian art of modernism, its existance and content for a dominant part of society. The function of telling the story is not the main one for this research, because Eduards Kļaviņš, Dace Lamberga, Kristiāna Ābele and Stella Pelše have wonderfully done this before in their coverings on this theme. It is more important to the author to mark the uniqueness of latvian art of modernism rather than describing it within this work. The political and social situation in Latvia, which serves as the main reason for the need of forming a national art, becomes the source of this uniqueness. It could be a coincidence or maybe it is a destiny that the rising of national art is simultaneous with the need of developing the art of modernism. Because of this specific simultaneity of these two different processes, it is possible to talk about a certain individual form of the art of modernism, which holds its individual spirit and tasks. It is necessary to introduce oneself with the important conditions defined by the time, which dictate the birth and development of the ideas and characteristics of modernism, to make it possible to analyse the latvian art of modernism by comparing it to the global – meant as the Paris’s – art of modernism. These events and conditions propose the questions of freedom, self-defining, sometimes also a rough honesty, self-criticism and the joy of pure creation, that are important to the whole civilization, but in this case – in order to strengthen its own nation. |
