Latviešu Maģistra darbā „Bibliotēku identitātes un to tēli sabiedrībā. Latvijas publisko bibliotēku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Somijas Nacionālās bibliotēkas, Igaunijas Nacionālās bibliotēkas gadījumu izpēte” aplūkotas, kādas ir mūsdienu bibliotēku identitātes jeb paštēli, un kādi ir to publiskie tēli, vienlaikus vērtējot, vai bibliotēku tēli saskan ar to identitātēm. Darba teorētiskajā daļā izklāstītas organizācijas un korporatīvās identitātes (Albert, Cornelissen, Hatch, Hofstede, Moingeon, Olins, Rozenvalds, Schultz, Zobena, Whetten) un tēla (Boorstin, Buss, Corley, Gioia, Manghani, Merten, Price) teorētiskās pamatnostādnes, integrējot tekstā piemērus, kas saistīti ar bibliotēku jomu. Vienlaikus aprakstītas arī organizācijas identitātes un tēla savstarpējās attiecības, atsevišķa nodaļa veltīta bibliotēku identitāšu apskatam. Pētījums veikts, izmantojot šādas pētniecības metodes: dokumentu analīze, daļēji strukturētā intervija, aptauja, semantiskais diferenciālis. Maģistra darba pētījuma rezultāti uzrāda, ka bibliotēkām kopumā, un konkrēti – Latvijas publiskajām bibliotēkām, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Somijas Nacionālajai bibliotēkai, Igaunijas Nacionālajai bibliotēkai – piemīt multiplas identitātes. Katra institūcija iemieso būtības kodolu, kā arī laikmeta diktētus un sabiedrības izziľas vajadzības apmierinošus tā papildinājumus. Arī bibliotēku tēli, atkarībā no publikām un veidiem, kādos sabiedrība saskaras ar institūcijām, atklājas daudzveidīgi. Latvijas bibliotēku identitāšu definējumus, kas visspilgtāk atspoguļojas tēlā, nosaka šo organizāciju iekšējās publikas, bet pakārtota loma ir saistītajiem avotiem. Visām pētītajām bibliotēkām piemīt krājuma veidošanas, sociālās līdzdalības un integrācijas, izglītošanas, kulturālās bagātināšanas un sadarbības veicināšanas bāzes identitāte. Savukārt bibliotēku tēli (vairāk nekā 11) primāri ir balstīti institūciju pamatfunkcijās un projicētajā tēlā. Nākotnes perspektīvā Latvijas Republikas bibliotēku kultūrpolitikas veidotājiem un direktoriem bibliotēku darbības mērķu, uzdevumu, misiju, vērtību, izpausmju nostādnēs jāintegrē institūciju darbinieku secinājumi, viedokļi. Tikmēr, lai izvairītos no stereotipiskiem un vienkāršotiem tēlu definējumiem, bibliotēkām plašāk, izmantojot sabiedrisko attiecību instrumentus, jāmanifestē savu identitāšu iespējamā dažādība. |
Angļu The master’s thesis “Identities and Images of Libraries in Society. A Case Study of Public Libraries of Latvia, National Library of Latvia, National Library of Finland, National Library of Estonia” discusses, what are the identities or self-images of contemporary libraries, and what are their public images assessing whether the images of libraries interact with identities. The theoretical part outlines the fundamentals of organization and corporate identity (Albert, Cornelissen, Hatch, Hofstede, Moingeon, Olins, Rozenvalds, Schultz, Zobena, Whetten) as well as those of image (Boorstin, Buss, Corley, Gioia, Manghani, Merten, Price), integrating examples of the library field in the text. At the same time, also the relationship of the organization’s identity and image has been described. A separate chapter is devoted to a review of library identities. The research was conducted using the following methods: document analysis, semi-structured interview, questionnaire, semantic differential. The results of the thesis show that libraries in general and Public Libraries of Latvia, National Library of Latvia, National Library of Finland, National Library of Estonia have multiple identities. Each institution embodies the core identity, as well as its additions, dictated by the era and public inquiry. Also, the images of libraries, depending on audiences and the ways in which society faces these institutions, reveals in a multiple manner. The identity definitions of libraries in Latvia, which are the most vividly reflected in the image, are determined by the organization’s internal public, but subordinate role is related to other sources. All researched libraries have the core identity of collection development, social participation and integration, education, cultural enrichment and cooperation promotion. In turn, the library images (more than 11) are primarily based in the basic functions of the institutions and the projected image. Looking in the future perspective, the cultural policy makers of the Republic of Latvia and library directors should complement the library goals, objectives, missions, values with the conclusions and opinions of employees. Meanwhile, in order to avoid stereotypical and simplistic definitions of image, libraries should manifest the possible diversity of their identities, by using Public Relations tools. |
