Latviešu Latvijas dokumentālā kino pirmsākumi meklējami kinožurnālos, kuri uz ekrāniem sāka parādīties kopš 1921. gada. un turpināja iznākt līdz 1933. gadam. Otrā pasaules kara laikā kino žurnālus sāk izmantot propogandas nolūkā. Gan vācu, gan krievu okupācija būtiski skāra dokumentālā kino nozīmi. Latvijas Valsts kinofotofono dokumentu arhīvā saglabājušies 1941. - 1944. uzņemti kinožurnāli ar nosaukumiem „Ārzemju nedēļa” („Auslands Woche”) un „Ostlandes nedēļa” ( „Ostlands Woche” ). Jau 1945. gada sākumā Padomju Krievija atjaunoja Rīgas mākslas filmu studijas „Ziemeļblāzma” paviljonu Mīlgrāvī un tā telpas tika sagatavotas jauna darba sākumam. Padomju laikos „hronikāli dokumentālās kinematogrāfijas” sākumu datēja ar 1919. gadu, kad kinooperators, Liepājā dzimušais Eduards Tisē uzņēma dokumentālu materiālu ar nosaukumu „Padomju Latvija”. Taču zināms, ka jau 1910. gadā operators Aleksandrs Stanke iemūžinājis Krievijas pēdējā cara Nikolaja II vizīti Rīgā un Pētera I pieminekļa atklāšanu. |
