Latviešu Straujās makro un mikro vides izmaiņas, kas notikušas pāris pēdējo gadu desmitu laikā, ir likušas pārskatīt un pārvērtēt visdažādākos sabiedrības aspektus. Pie izmaiņu katalizatoriem pieder, piemēram, post-industrializācija un tautsaimniecības struktūras izmaiņas, globalizācijas un urbanizācijas procesi, tehnoloģiju attīstība, vērtību nomaiņa, ikdienas dzīves estetizācija u.tml. faktori. Viens no vadošajiem 21.gs. atslēgas vārdiem, caur kura prizmu mūsdienās aizvien vairāk tiek meklēti izmaiņu iniciēto problēmsituāciju risinājumi, ir “radošums”. Īpaša uzmanība radošumam tika pievērsta ap tūkstošgades miju, kad parādījās jauni un ar radošumu saistīti koncepti, kas nostabilizējās dažādos tautsaimniecības, pilsētplānošanas un politikas diskursos. Ņemot vērā arī urbānās izmaiņas un tendenci, ka faktori, kas kādreiz veidoja pilsētas attīstību (piemēram, transports, upes, neapstrādāto materiālu pieejamība) ir kļuvuši mazāk būtiski1, ar laiku tieši pilsētas pastiprināti un jaunā izpratnes līmenī pievērsušās ilgtspējības principiem un radošuma potenciālam. |
