Latviešu Pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas zinātnieku diasporas sadarbību, lai labāk izprastu Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku sadarbības tīklus, sadarbības formas un produktīvas sadarbības priekšnoteikumus, kā arī ārvalstīs dzīvojošo Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku gaidas saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk tekstā ‒ ministrijas) un zinātnieku veidoto komunikāciju ar Latvijas zinātnieku diasporu. Pētījuma uzdevums ir arī izstrādāt ieteikumus sadarbības veicināšanai starp Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekiem diasporā un zinātniekiem Latvijā. Pētījuma mērķis izriet no ministrijas uzstādījuma radīt iespējas Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām mērķtiecīgi sadarboties ar Latvijas zinātnieku diasporu kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai. 2018. gadā Latvijā bija 8045 zinātņu doktori, no tiem puse ir vecāki par 50 gadiem. 2016. gadā zinātnes finansējums bija zemākais kopš 2010. gada un veidoja tikai 0,44 % no IKP, ierindojoties pēdējā vietā Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā ‒ ES). Salīdzinājumam ‒ augstākais finansējums ES zinātnei un attīstībai ir Zviedrijā un Austrijā, virs 3 % IKP, bet vidējais ES ‒ 2 % IKP (CSP 2018; EUROSTAT 2017). Arī zinātnieku īpatsvars nodarbināto struktūrā Latvijā ir viens no zemākajiem ES ‒ pilna laika ekvivalentā tikai nedaudz pārsniedzot 0,5 %. Salīdzinājumam ‒ 2015. gadā tikai Kiprai un Rumānijai šis rādītājs ir vēl zemāks (0,44 %), bet ekonomikām ar augstu pievienoto vērtību ‒ apmēram trīs reizes augstāks. Piemēram, Vācijā, Zviedrijā, Beļģijā, Austrijā, Īrijā, Luksemburgā ‒ virs 1,5 % un Dānijā pat virs 2 % (EUROSTAT 2018). Nelabvēlīgie apstākļi zinātniskai darbībai veido labvēlīgu augsni zinātnieku emigrācijai. |
