Latviešu Jānis Akuraters (1876 – 1937) ir nozīmīgs latviešu literatūras darbinieks, kurš vairāk nekā četrdesmit gadus darbojies rakstniecībā, atstājot bagātīgu literāro mantojumu, kurā ietilpst ap 10 dzejas krājumu, ap 20 lugu, ap 10 stāstu krājumu, 2 romāni, kā arī tulkojumi no franču, norvēģu, vācu, angļu un pat spāņu valodas. Viņš bijis arī aktīvs sabiedriskais darbinieks, kurš piedalījies Latvijai nozīmīgos un izšķirošos vēsturiskos notikumos – 1905. gada revolūcijā , 1. Pasaules karā un Latvijas valsts dibināšanā . Kāda tieši ir viņa vieta latviešu literatūras vēsturei veltītajos rakstos, tas ir, k ādu vietu viņš ieņem oficiālajā latviešu rakstniecības procesa attīstības apraksta variantā ? Kā viņš ticis vērtēts savas dzīves laikā, kā tikko literāro darbību sācis rakstnieks, vēlāk kā cienīts un pieredzējis sabiedriskais darbinieks un literāts, kurš latviešu literatūrā darbojies vairāk nekā 40 gadus? Kāda vieta viņam ierādīta padomju gados rakstītajās vēsturēs? Kādēļ par spīti daudzu viņa darbu iekļaušanai novecojušo grāmatu sarakstos, viņš tomēr netiek izdzēsts no literatūras vēstures? Kā un kādēļ par viņu runājam un domājam šodien? |