Latviešu Kopš 20. gadsimta vidus mākslinieki veido objektu teātra izrādes un joprojām notiek radoši meklējumi šajā jomā. Tomēr tā ir relatīvi jauna parādība teātra vēstures kontekstā, kā arī tā neiekļaujas pamatstraumes teātrī un ir maz pētīta. Taču pastāv dažādas iniciatīvas un objektu teātris kā fenomens tiek pētīts no dažādiem aspektiem. Piemēram, 2013. gadā, pateicoties Lielbritānijas Mākslas un humanitāro zinātņu pētniecības padomes atbalstam, teātra pētnieki Šons Mjats ( Sean Myatt ) un Dens Vats ( Dan Watt ) izveidojuši interneta vietni http://objecttheatre.org/. Mājaslapa veidota ar mērķi satuvināt objektu teātra pētniekus, praktiķus un pasniedzējus, lai apkopotu zinātniskus pētījumus un idejas šī teātra jomā. Tas parāda, ka dzīvotspējīgs ir ne tikai šis teātra veids, bet arī tā analīze, kas lielākoties tiek veikta leļļu teātra kontekstā. Taču, kaut arī objektu teātrim ir saikne ar leļļu teātri, tie ir tik idejiski dažādi, ka būtu nepieciešams tos atdalīt, jo leļļu teātris ir tuvāks dramatiskajam teātrim, kurā pasaule tiek reprezentēta pašas realitātes formā, bet objektu teātrim ir ciešāka saikne ar vizuālo mākslu (it īpaši 20. gadsimta), kurā pasaule tiek reprezentēta ar zīmju un simbolu palīdzību. Objektu teātri šobrīd arī būtu nepieciešams sistemātiski pētīt, jo tā veidotāji, kas jau tiek pieskaitīti objektu teātra klasiķiem, joprojām darbojas šajā jomā un tādēļ būtu nozīmīgi apkopot pieejamo informāciju, kā arī iegūt pagaidām nepublicētu informāciju, kas saistās ar objektu teātra izveidošanos – tā apstākļiem, mākslienieku motivāciju un ietekmes avotiem. |
