Nosaukums Issue year
  • Latvijas Fotogrāfijas muzeja 19. gadsimta otrās puses – 20. gadsimta sākuma krājuma potenciāls jaunas ekspozīcijas veidošanā
  • Lanceniece Lauma
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • 2018. gadā provizoriski plānota Latvijas Fotogrāfijas muzeja pārcelšanās uz jaunām, plašākām telpām no līdzšinējām Mārstaļu ielā 8 uz Mārstaļu ielu 6. Šis apstāklis neizbēgami liek pārskatīt līdzšinējās, morāli novecojušās pastāvīgās ekspozīcijas saturu un dizainu, un domāt par jaunas, modernas ekspozīcijas izveidi. Pagājušajā gadā tika izveidota ekspozīcijas darba grupa (vadītāja Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktore Maira Dudareva), kurā piedalās arī maģistra darba autore, un šobrīd norit dar...
2016
  • Nevalstisko organizāciju darbība Latvijas dejas nozarē. Problemātika un perspektīvas
  • Ločmele Ina
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Kultūras institūciju un kultūrizglītības iestāžu uzdevums ir veicināt ikviena cilvēka personisko izaugsmi, izglītošanos un radošā potenciāla atraisīšanu, kā arī iespējami plašākas auditorijas līdzdalību. Dejas joma Latvijā kā spēcīgs sabiedriskās kultūrvides veidotājs, savās daudzveidīgajās izpausmēs stabili iekļaujas mākslas un kultūras mantojumā, vienlaikus radošā darbībā īsteno inovatīvus risinājumus ar mērķi ievērojami paaugstināt dejas nozares nozīmi sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā...
2016
  • Audiovizuālās mākslas hibrīdformāti YouTube vidē: autorības aspekts
  • Logina Agnese
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Kopš vietnes www.youtube.com (turpmāk tekstā – YouTube) parādīšanās 2005. gadā, kustīgā attēla, ar to saprotot kino, televīzijas pārraižu, mūzikas videoklipu un citu audiovizuālu formu darbus, veidošana un uztvere ir fundamentāli mainījusies. Šī vietne piedāvā uzglabāt un noskatīties grūti nosaucamu apjomu audiovizuālā materiāla vienību. Lai gan YouTube nav unikāla vietne tajā sastopamā materiāla daudzuma ziņā, šis portāls atšķiras no dažādām enciklopēdijām, datubāzēm un informācijas krātuvēm ar...
2016
  • Groteska latviešu modernisma novelē
  • Matuseviča Edīte
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Modernisms latviešu literatūrā ir sarežģīts temats, kas piedāvā daudzveidīgu problēmu loku. Ņemot vērā, ka straujas un pamatīgas pārmaiņas latviešu literatūras attīstībā, sekojot izmaiņām un jaunumiem Eiropas literatūrā, sākās tieši 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, ko varam uzskatīt arī par modernisma aizsākuma laiku, tad modernismu drīkstam uzskatīt par vienu no latviešu literatūras stūrakmeņiem. Latviešu literatūras vēsture pirms modernisma aptvēra vien apmēram gadsimtu, protams, pa...
2016
  • Pieredzes ekonomikas izmantošanas iespējas Cēsu novada konkurētspējas veicināšanā
  • Neimane Zane
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Šogad, 2016.gadā Pasaules Ekonomikas forumā viena no galvenajām tēmām bija Ceturtā Industriālā Revolūcija, kas saistāma ar jaunu un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu, kas arvien vairāk mainīs patērētāju ieradumus dažādu produktu iegādē, atvieglojot pieeju ikdienišķiem produktiem un paaugstinot efektivitāti, līdz ar to cilvēkiem arvien vairāk laika atliks personīgajai izaugsmei, kas sevī ietver arī pieredzes gūšanu1. Laikā, kad Eiropā vērojamas globalizācijas tendences, strauja attīstība un izmaiņa...
2016
  • Latvijas valsts simfonisko orķestru projektu vadības efektivitāte starptautisko projektu vadības metodoloģiju kontekstā
  • Novojevska Tatjana
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Darba pētniecības tēma ir Latvijas valsts simfonisko orķestru (Latvijas Valsts Simfoniskais Orķestris, Valsts Kamerorķestris “Sinfonietta Rīga””) projekta vadības efektivitāte projektu vadības starptautisko metodoloģiju kontekstā. Ar projektiem kultūras jomā tiek saprasts procesu kopums, kurā tiek apvienoti cilvēku, materiālu un finanšu resursi, lai noteiktā laikā un izmaksu grafikā sasniegtu definēto mērķi.1 Latvijas valsts simfoniskajos orķestros kā projekti tiek skatīti 1) koncertdarbības un ...
2016
  • Ziemeļkurzemes lībiešu kultūras mantojuma saglabāšana mūsdienās: lībiešu kopienas ieguldījums un valsts kultūrpolitikas nozīme
  • Peļāvina Madara
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Šī maģistra darba tēma ir “Ziemeļkurzemes lībiešu kultūras mantojuma saglabāšana mūsdienās: lībiešu kopienas ieguldījums un valsts kultūrpolitikas nozīme”. Tēmas izvēli noteikusi gan personiskā motivācija, jo autores dzimtā ir lībiešu senči, gan tas, ka Latvijas kultūras mantojuma –gan materiālā, gan nemateriālā –saglabāšana kopumā –un līdz ar to arī lībiešu kultūras mantojuma saglabāšana –ir neapšaubāmi aktuāla tēma. Šobrīd zinātnieki uzskata, ka Latvijā un visā pasaulē kopumā ir vien aptuveni ...
2016
  • Riska menedžments starptautisku projektu vadībā. Baltijas valstu dalības piemērs Venēcijas mākslas biennālē
  • Pučko Liene
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienās strādājot pie dažāda veida projektiem, ir jārēķinās ar iespējami paredzamu un neparedzamu, novēršamu un arī nenovēršamu risku parādīšanos. Lai projekta uzstādītie mērķi nestu gaidītos rezultātus, projekta sākuma fāzē un visā tā attīstības un realizācijas garumā ir jāveic sistemātisks riska menedžments. Katrs jebkāda veida projekts saskaras ar nenoteiktību apkārtējā vidē, līdz ar to tas ir izaicinājums jebkuram projekta vadītājam – apzināt, izvērtēt un noteikt, cik lielā mērā nenoteiktī...
2016
  • Mākslas un varas attiecības Latvijā 20. gadsimta 60. UN 70. gados. Mākslinieka Gunta Strupuļa piemērs
  • Puzaka Zane
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba galvenais pētnieciskais jautājums ir: kā mijiedarbojas mākslas un varas attiecības 20. gadsimta 60. un 70. gados mākslinieka Gunta Strupuļa dzīvē un daiļradē? Lai uz to atbildētu pētītas mākslas un varas attiecības ASV, PSRS un Eiropas mākslā, kā arī Latvijas mākslas attīstība. Svarīga pētījuma daļa ir mākslinieka Gunta Strupuļa biogrāfija un daiļrade, kas atspoguļo mākslas un varas attiecības minētajā laika posmā. Darba mērķis ir: izmantojot mākslinieka Gunta Strupuļa piemēru, at...
2016
  • Dizaina domāšanas metodes un to pielietojuma iespējas biznesā
  • Siliņa Māra
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Temata izvēle un aktualitāte: Uzņēmējdarbība, to skaitā radošās industrijas tiek iespaidotas no tehnoloģiskiem un sociāliem pārrāvumiem, saskaroties ar konkurenci pasaules mērogā, kas būtībā ir izaicinājums menedžmentam. Tradicionāli, menedžments veidojies dažādu virzienu biznesa vajadzībām, pārliecinoties, lai uzdevumi tiktu izpildīti, lai ekonomiskā efektivitāte uzlabotos un produktivitāte kāpinātos. Grūtības, ar ko saskaras uzņēmumi augstās konkurences apstākļos, nespējot reaģēt uz pārmaiņām,...
2016
loading_gif