|
- Kultūras patēriņa un līdzdalībasspecifika pierobežas teritoriju kultūras centros
- Krievāne Santa
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Maģistra darba tēma ir kultūras patēriņa un līdzdalības specifika pierobežas teritoriju kultūras centros. Tiek salīdzināti divi novadi Ilūkstes novads, kas atrodas pierobežā un Aizputes novads, kas neatrodas pierobežā, bet ir citādi pielīdzināms Ilūkstes novadam. Pierobežas reģionos ir šķietami zems kultūras patēriņs un līdzdalība, par to liecina gan 2007. veiktais Kultūras patēriņa pētījums, gan 2014. gada Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktiviātēs 2007-2014: pētīj...
|
2016 |
|
- Latvijas Fotogrāfijas muzeja 19. gadsimta otrās puses – 20. gadsimta sākuma krājuma potenciāls jaunas ekspozīcijas veidošanā
- Lanceniece Lauma
- Latvijas Kultūras akadēmija
- 2018. gadā provizoriski plānota Latvijas Fotogrāfijas muzeja pārcelšanās uz jaunām, plašākām telpām no līdzšinējām Mārstaļu ielā 8 uz Mārstaļu ielu 6. Šis apstāklis
neizbēgami liek pārskatīt līdzšinējās, morāli novecojušās pastāvīgās ekspozīcijas saturu un dizainu, un domāt par jaunas, modernas ekspozīcijas izveidi. Pagājušajā gadā tika izveidota ekspozīcijas darba grupa (vadītāja Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktore Maira Dudareva), kurā piedalās arī maģistra darba autore, un šobrīd norit dar...
|
2016 |
|
- Nevalstisko organizāciju darbība Latvijas dejas nozarē. Problemātika un perspektīvas
- Ločmele Ina
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Kultūras institūciju un kultūrizglītības iestāžu uzdevums ir veicināt ikviena cilvēka personisko izaugsmi, izglītošanos un radošā potenciāla atraisīšanu, kā arī iespējami plašākas auditorijas līdzdalību.
Dejas joma Latvijā kā spēcīgs sabiedriskās kultūrvides veidotājs, savās daudzveidīgajās izpausmēs stabili iekļaujas mākslas un kultūras mantojumā, vienlaikus radošā darbībā īsteno inovatīvus risinājumus ar mērķi ievērojami paaugstināt dejas nozares nozīmi sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā...
|
2016 |
|
- Institucionālo faktoru nozīme kopienas tradīciju saglabāšanas procesā. Kurzemes lībiešu piemērs
- Treimane Agnese
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Pētījuma tēmas atslēgas koncepts ir tradīcija, kas, saskaņā ar amerikāņu folklorista, pētnieka S. Bronnera definīciju, ir kultūrā veidots atkārtotu prakšu kopums1, kas ir neatņemama cilvēka dzīves un jebkuras kopienas pastāvēšanas sastāvdaļa. Tradīcijas koncepts pēdējo desmitgažu laikā ir aktualizējies kā sociālo, tā humanitāro zinātņu pētījumos, gan uzskatot to par uz pagātni orientēto identitātes aspektu, kas raksturīgs mazām, pirms-industriālām kopienām, gan arī attiecinot to uz industriālās ...
|
2016 |
|
- Audiovizuālās mākslas hibrīdformāti YouTube vidē: autorības aspekts
- Logina Agnese
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Kopš vietnes www.youtube.com (turpmāk tekstā – YouTube) parādīšanās 2005. gadā, kustīgā attēla, ar to saprotot kino, televīzijas pārraižu, mūzikas videoklipu un citu audiovizuālu formu darbus, veidošana un uztvere ir fundamentāli mainījusies. Šī vietne piedāvā uzglabāt un noskatīties grūti nosaucamu apjomu audiovizuālā materiāla vienību. Lai gan YouTube nav unikāla vietne tajā sastopamā materiāla daudzuma ziņā, šis portāls atšķiras no dažādām enciklopēdijām, datubāzēm un informācijas krātuvēm ar...
|
2016 |
|
- Pieredzes ekonomikas izmantošanas iespējas Cēsu novada konkurētspējas veicināšanā
- Neimane Zane
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Šogad, 2016.gadā Pasaules Ekonomikas forumā viena no galvenajām tēmām bija Ceturtā Industriālā Revolūcija, kas saistāma ar jaunu un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu, kas arvien vairāk mainīs patērētāju ieradumus dažādu produktu iegādē, atvieglojot pieeju ikdienišķiem produktiem un paaugstinot efektivitāti, līdz ar to cilvēkiem arvien vairāk laika atliks personīgajai izaugsmei, kas sevī ietver arī pieredzes gūšanu1. Laikā, kad Eiropā vērojamas globalizācijas tendences, strauja attīstība un izmaiņa...
|
2016 |
|
- Riska menedžments starptautisku projektu vadībā. Baltijas valstu dalības piemērs Venēcijas mākslas biennālē
- Pučko Liene
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Mūsdienās strādājot pie dažāda veida projektiem, ir jārēķinās ar iespējami paredzamu un neparedzamu, novēršamu un arī nenovēršamu risku parādīšanos. Lai projekta uzstādītie mērķi nestu gaidītos rezultātus, projekta sākuma fāzē un visā tā attīstības un realizācijas garumā ir jāveic sistemātisks riska menedžments.
Katrs jebkāda veida projekts saskaras ar nenoteiktību apkārtējā vidē, līdz ar to tas ir izaicinājums jebkuram projekta vadītājam – apzināt, izvērtēt un noteikt, cik lielā mērā nenoteiktī...
|
2016 |
|
- Mākslas un varas attiecības Latvijā 20. gadsimta 60. UN 70. gados. Mākslinieka Gunta Strupuļa piemērs
- Puzaka Zane
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Maģistra darba galvenais pētnieciskais jautājums ir: kā mijiedarbojas mākslas un varas attiecības 20. gadsimta 60. un 70. gados mākslinieka Gunta Strupuļa dzīvē un daiļradē? Lai uz to atbildētu pētītas mākslas un varas attiecības ASV, PSRS un Eiropas mākslā, kā arī Latvijas mākslas attīstība. Svarīga pētījuma daļa ir mākslinieka Gunta Strupuļa biogrāfija un daiļrade, kas atspoguļo mākslas un varas attiecības minētajā laika posmā.
Darba mērķis ir: izmantojot mākslinieka Gunta Strupuļa piemēru, at...
|
2016 |
|
- Dizaina domāšanas metodes un to pielietojuma iespējas biznesā
- Siliņa Māra
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Temata izvēle un aktualitāte: Uzņēmējdarbība, to skaitā radošās industrijas tiek iespaidotas no tehnoloģiskiem un sociāliem pārrāvumiem, saskaroties ar konkurenci pasaules mērogā, kas būtībā ir izaicinājums menedžmentam. Tradicionāli, menedžments veidojies dažādu virzienu biznesa vajadzībām, pārliecinoties, lai uzdevumi tiktu izpildīti, lai ekonomiskā efektivitāte uzlabotos un produktivitāte kāpinātos. Grūtības, ar ko saskaras uzņēmumi augstās konkurences apstākļos, nespējot reaģēt uz pārmaiņām,...
|
2016 |
|
- Mākoņi, to teorētiskais, instrumentālais un simboliskais potenciāls
- Vaickovska Ieva
- Latvijas Kultūras akadēmija
- Maģistra darbā "Mākoņi, to teorētiskais, instrumentālais un simboliskais potenciāls" apskatītas mākoņiem piemītošās un piedēvētās īpašības gan kā dabas, gan kā kultūras fenomeniem. Darbā mērķis: parādīt mākoņus kā nolasāmas zīmes dažādās disciplīnās un apzināt to teorētiskā un simboliskā lasījuma specifiku, kā arī iezīmēt mākoņu instrumentālo lietojumu pirmszinātniskā un zinātniskā skatījumā. Maģistra darbs sastāv no trīs nodaļām, kurās mākoņi sākotnēji aprakstīti no dabas zinātņu pozīcijām, ana...
|
2016 |
