Search

	Nosaukums	Issue year All values 2014
	Iedzīvotāju līdzdalība Latvijas lauku teritorijas kultūras centros Barovska Aija Latvijas Kultūras akadēmija Latvijas valsts neatkarības iegūšanas laikā notika strukturālas pārmaiņas ekonomikā un sabiedrībā , kuru rezultātā laukos saasinājās sociāli ekonomiskās problēmas: bezdarbs, nabadzība, sociālā izslēgtība, sociālās un ekonomiskās infrastruktūras kvalitātes pasliktināšanās, ierobežota pakalpojumu pieejamība. Pēdējos gados lauku sociāli ekonomisko un demogrāfisko situāciju negatīvi ietekmē arī iedzīvotāju īslaicīga aizbraukšana vai pārcelšanās uz ārzemēm. Šīs ilgstoši pastāvošās problēmas ievērojam...	2014
	Daugmales Multifunkcionālā centra nozīme Daugmales pagasta dzīves kvalitātes uzlabošanā Beķere Ivita Latvijas Kultūras akadēmija Dzīves kvalitāte nenoliedzami ir plašs, multidimens ion āls koncepts, kas ietver visus dzīves aspektus un tiek izmantots dažādās jomās: ģeogrāfijā, filozofijā, medicīnā, sociālajās zinātnēs, veselības aizsardzībā. Dzīves kvalit āte ir relatīvi jauns termins , kurš sākot no 1960 - tajiem gadiem, tiek aktīvi izmantots, lai aprakstīt u sabied rības dzīves apstākļus. Līdzīgi Aristoteļa izpratnei par dzīves kvalitāti, pētnieku vidē dominē doma, ka atsevišķais indivīds ...	2014
	Herca Franka filmu analīze septiņdesmito/ astoņdesmito gadu Latvijas dokumentālā kino kontekstā. Sociālais aspekts. Blūma Kitija Latvijas Kultūras akadēmija Latvijas dokumentālā kino pirmsākumi meklējami kinožurnālos, kuri uz ekrāniem sāka parādīties kopš 1921. gada. un turpināja iznākt līdz 1933. gadam. Otrā pasaules kara laikā kino žurnālus sāk izmantot propogandas nolūkā. Gan vācu, gan krievu okupācija būtiski skāra dokumentālā kino nozīmi. Latvijas Valsts kinofotofono dokumentu arhīvā saglabājušies 1941. - 1944. uzņemti kinožurnāli ar nosaukumiem „Ārzemju nedēļa” („Auslands Woche”) un „Ostlandes nedēļa” ( „Ostlands Woche” ). Jau 1945. gada sākum...	2014
	Skaņas fenomens kinomākslā. Latvijas mūsdienu dokumentālā kino piemērs Celmiņa Dita Latvijas Kultūras akadēmija Kino vēsturē un kritikā pastāv skaņas fenomena pētāmības problemātika. Filmas skaņa ir teorētiski mazāk analizēta nekā attēls. Ja ārzemju kino kritikā un teorijā par skaņu filosofiskā aspektā un kinomākslā informāciju ir iespējams atrast, tad Latvijā skaņas fenomens kino vidē tiek uzskatīts kā pašsaprotams, tajā pašā laikā tas ir zinātniski neizpētīts un teorētiski maz apzināts. Tēmas izvēli noteica interese par iespēju ar kino valodas dažādajiem tehniskajiem un mākslinieciskajiem paņēmieniem uz...	2014
	Kultūras un radošo industriju koncepta izmaiņas un izpratnes specifika dažādās Latvijas radošo industriju sektorā iesaistītajās grupās Dīvāne Dārta Latvijas Kultūras akadēmija Līdz ar strauju jauno tehnoloģiju attīstību un pieaugošo globalizāciju, konkurētspējas nodrošināšanā tradicionālo ražošanu arvien vairāk aizstāj pakalpojumi un inovācijas, kur būtiska loma ir radošumam un jaunrades spējām. Eiropas Savienības (ES) līmenī arvien biežāk tiek runāts par radošajām industrijām ( šeit un turpmāk RI) kā ekonomiskās un sociālās inovācijas veicinātāju. Kultūras un radošajās nozarēs daž ādās valstīs nereti tiek radīta augstāka pievienotā vē...	2014
	Britu režisora Džo Raita daiļrade kino un literatūras attiecību kontekstā Dolina Olga Latvijas Kultūras akadēmija Šī bakalaura darba tēma - „Britu režisora Džo Raita daiļrade kino un literatūras attiecību kontekstā” ir pieskaitāma pie kino nozares pētniecības tās teorētiski kritiskajā aspektā. Džo Raits (Joe Wright) ir viens no pēdējās desmitgades interesantākiem Lielbritānijas un pasaules mēroga režisoriem. Tēmas izvēli sekmēja pārliecība par to, ka šim režisoram piemīt izteikts radošais rokraksts, savdabīga filmu stilistika, kā arī viņa piederība pie mūsdienu komerciāla kino autoru individualitāšu loka ir...	2014
	Kino kā sapnis: Deivida Linča filmas Bergmane Baiba Latvijas Kultūras akadēmija Amerikāņu kino režisors Deivids Linčs (1946) savu pirmo eksperimentālo īsfilmu “ S ix Men Getting Sick ” (“Seši vīrieši kļūst slimi”) radīja 1966. gadā, m āco ties tēlotājmākslu Pensilvānijā. 1977. gadā viņš pārcēlās uz Losandželosu, kur studēja Amerikas filmu institūtā tēlotājmākslas maģistru. Iegūstot 10 000 dolāru stipendiju no mācību iestādes , viņš uzsāka darbu pie savas pirmās pilnmetrāžas filmas “Gumijgalva” (1977). Nauda visai filmas ...	2014
	Preses reklāma franču un latviešu kultūrtelpā 19./20. gadsimta mijā Eglīte Kristiāna Latvijas Kultūras akadēmija Šajā bakalaura darbā Preses reklāma franču un latviešu kultūrtelpā 19./20. gadsimta mijā tiek izsekots latviešu un franču kultūras atšķirīgajām un līdzīgajām iezīmēm, analiz ējot 1900. gada preses reklāmas katras valsts nacionālajos un sabiedrībā populārajos laikrakstos Baltijas Vēstnesis un Le Figaro. Tas ir interesants periods vēsturē, ne tikai daudzo atklājumu un dzīvesveida revolucionārās maiņas dēļ gan Latvijā, gan Francijā, bet arī sabiedrības tendenču un interešu dažādošanās dēļ, kas ie...	2014
	Organizācijas kultūras raksturojums un analīze jauniešu organizācijās Latvijā Eihe Zane Latvijas Kultūras akadēmija Latvijā un pasaulē darbojas daudz un dažādas jauniešu organizācijas, kurās darbojas jaunieši, kuri ir motivēti apgūt kaut ko jaunu, darboties kāda kopīga mērķa labā, ārpus skolas, iesaistoties šajās organizācijās un attīstot savas prasmes. Jauniešu organizācijas ir kā papildus skola , kurā iesp ējams attīstīt dažādas iemaņas. Viss atkarīgs no tā, kāda t ipa organizācija tā ir. Jaunieši darbojas un iemācās jaunas lietas, organizācijā jaunieši apgūst tā d a s iemaņas kā darboties komandā,...	2014
	Viktora Igo radošās personības atspoguļojums latviešu presē 19./20.gadsimta mijā un Pirmā pasaules kara laikā Fintjugova Kristīne Latvijas Kultūras akadēmija Viktors Igo (1802 – 1885) ir viens no ievērojamākajiem 19.gadsimta franču literatūras pārstāvjiem. Rakstnieks un slavenākais franču romantisma pārstāvis, kas dzīves laikā ir rakstījis lirisko poēziju, drāmu prozā un dzejā, romānus , kā arī publicistikas darbus. Rakstnieka slavenākie darbi ir „Parīzes Dievmātes katedrāle”, ar šī darba fragmentu latviešu sabiedrība tika iepazīstināta jau 1914.gadā. Slaveni un pazīstami skaitās arī darbi „Cilvēks, kas smej...	2014