Humanitārās zinātnes

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
2015
  • Latviešu literatūrzinātnes terminoloģija: vēsturiskais, lingvistiskais un terminogrāfiskais raksturojums
  • Helviga Anita
  • Liepājas Universitāte
  • Mūsdienu lingvistikā zinātnes valodai tiek pievērsta liela uzmanība. Pētījumi notiek visdažādākajos līmeņos – leksikas, sintakses, teksta, stila, komunikācijas veidu u.tml. Dažviet pat tiek runāts par jaunu valodniecības apakšnozari – zinātnes lingvistiku (sk. Dubova, Leitāne, Lele - Rozentāle 2009, 5). Par zinātnes valodas galveno pētniecības priekšmetu pamatoti uzskatāma terminoloģija. Kā būtiskam zinātnes valodas komponentam terminoloģijai ir primāra nozīme ikvienas zinātņu...
2015
  • Franču valoda kā trešā valoda Latvijā: leksiski semantiskais mācību līmenis
  • Bliska Inga
  • Liepājas Universitāte
  • Pēdējā desmitgadē kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES) valsts izglītības sistēma, īstenojot Eiropas Padomes (turpmāk tekstā – EP) valodu izglītības politikas mērķi, nodrošinot dzimtās valodas un vismaz divu svešvalodu mācīšanas un apguves iespējas, veicin a daudzvalodību un veido dziļāku izpratni par citu tautu valodām, kultūrām, kā arī cieņu pret to īpatnībām un atšķirībām (EP rezolūcija 2006, 147) . Neiedziļinoties valsts valodas ...
2015
  • Kultūras notikumu atspoguļošanas principi interneta ziņu portālos "TVNET" un "DELFI"
  • Stalovska Dita
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Latvijā piedāvātā kultūras notikumu programma gan Rīgā, gan reģionos ir izteikti piesātināta un daudzveidīga. Latvijas iedzīvotājiem šajā piedāvājumā nav viegli orientēties un gala izvēli, ko apmeklēt vai neapmeklēt, - bieži nosaka medijos pieejamā informācija par notikumiem ar kultūras un mākslas saturu. Biedrības Culturelab veiktajā pētījumā Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007-2014: pētījumu dati un statistika iegūtie dati liecina, ka 30% Latvijas ied...
2015
  • Laikmetīgā dejas izrāde VIENS – DIVI - DAUDZ
  • Tjurjapina Maija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mans bakalaura radošais darbs ir laikmetīgās dejas izrāde, kas sākotnēji balstīta uz manu interesi saistošiem novērojumiem par cilvēku dabu, jautājumiem, ko esmu pati sev uzdevusi dzīves laikā. Izrādes tapšanas laikā aizvedot mani uz pētniecisko darbu, kas sevī ietver gan praktiskos novērojumus ikdienas dzīvē, gan manis provocētas situācijas ar izrādes izpildītājiem, kā arī teorētisku materiālu ievākšana zinātniskos un mākslas darbos – grāmatās, video, gleznās. Kur procesa laikā, balstoties uz s...
2015
  • Fernando Arabala lugas Trīsritenis tulkojums
  • Treija Kristīne
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura grāda iegūšanai Latvijas Kultūras akadēmijas apakšprogrammā Starpkultūru sakari Latvija-Spānija autore ir izvēlējusies veikt radošo darbu, kura tēma ir „Fernando Arabala lugas Trīsritenis tulkojums”. Trīsritenis (El Triciclo, 1952/3), luga divos cēlienos, ir pirmais iestudētais Arabala darbs, un tas pieder pie tā sauktā „pirmā teātra” perioda Arabala daiļradē.
2015
  • Huana Majorgas lugas “Zēns pēdējā solā” tulkojums
  • Trimalniece Vineta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba tēma ir Huana Majorgas (Juan Mayorga) lugas “Zēns pēdējā solā” (“El chico de la última fila”) tulkojums. Tulkojuma avota valoda ir spāņu un mērķa – latviešu valoda. Huans Majorga (1965) ir viens no izcilākajiem mūsdienu autoriem Spānijā, viņš sarakstījis vairāk kā 35 lugas, kas tulkotas un uzvestas lielākajos Eiropas un visas pasaules teātros, kā arī viņš ir saņēmis daudzus apbalvojumus literārās darbības jomā. Autors ir ieguvis licenciātu matemātikā un ir filozofijas doktors, st...
2015
  • Raiņa kapu un to pieminekļu semantika
  • Uzkalna Una
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Latviešiem ir ļoti attīstīts senču kults un kapu kultūra. Kapu kopšanas tradīcija ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā (2009). Kapsēta ir bagāta kultūrvēsturiska telpa, kas atsedz plašus nozīmju laukus, sniedzot informāciju ne tikai par aizgājējiem, bet arī par dzīvajiem. Tā ir vienlaikus fiziska un mentāla vieta, tādēļ arī Mišels Fuko kapsētu ierindojis starp heterotopijām – „citādības” vietām.
2015
  • Kinoteātris kā reģiona attīstības centra kultūras dzīves sastāvdaļa. Cēsu piemērs
  • Vernera Justīne
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Lēmums bakalaura darba ietvaros aplūkot kinoteātru lomu mazpilsētu kultūras dzīvē, par piemēru izvēloties Cēsu pilsētu, balstās vairākos apsvērumos. Pirmkārt, tā ir darba autores interese par kino ietekmi un nozīmi ģeogrāfiski izolētās vai mazapdzīvotās vietās — 2013. gadā tika izstrādāts kursa darbs par kino nozari Islandē Otrā pasaules kara laikā; otrais stimuls šāda bakalaura darba izstrādei rodams darba autores piesaistē mazpilsētu videi, īpaši Cēsu pilsētai, kurā laikposmā no 2010. līdz 201...
2015
  • Latviešu ornamentikas aktualitāte etniskās identitātes konstruēšanas kontekstā
  • Vilciņa Lāsma
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Globalizācijas procesu kontekstā mūsdienu Latvijā aktuāls kļūst jautājums par nacionālo, etnisko un latvisko identitāti. Globalizācijai raksturīga visa vienādošana, kas nivelē arī atšķirības starp daţādām kultūrām un zemēm.1 Daţādo globalizācijas procesu ietekmē nacionālo valstu ietvaros vērojamas uz pārorientāciju vērstas izmaiņas, kas priekšplānā tiecas izvirzīt un atgriezties pie vietējībā un nacionālajā, lokālajā kultūrā balstītām vērtībām. Vietējās kultūras vērtību saglabāšanas nepieciešamī...
2015
loading_gif