Humanitārās zinātnes

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Finansiālo un reliģisko sektu strukturālā līdzība
  • Černihoviča Jelizaveta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Vēl maģistra darba idejas stadijā es saskāros ar problēmu, kā definēt tēmu, lai tā maksimāli objektīvi atspoguļotu topošo darbu, jo pat izvēlētais variants neatspoguļo ieceres būtību. Darba kontekstā nosaukumā vienīgais vārds, ko var saprast viennozīmīgi ir „un‖. Citi vārdi katram lasītajam var sasaukties ar definējuma būtību, kas saglabājies viľa atmiľā personīgās pieredzes pārdzīvojuma rezultātā. Jau pirmajos ievadvārdos es gribu dot paskaidrojumu izvēlētiem terminiem tā, kāda jēga tiem tiek p...
2016
  • Radošās pilsētas modeļa ieviešana un attīstība Latvijas pilsētās. Liepājas un Cēsu gadījumu analīze
  • Dīvāne Dārta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Straujās makro un mikro vides izmaiņas, kas notikušas pāris pēdējo gadu desmitu laikā, ir likušas pārskatīt un pārvērtēt visdažādākos sabiedrības aspektus. Pie izmaiņu katalizatoriem pieder, piemēram, post-industrializācija un tautsaimniecības struktūras izmaiņas, globalizācijas un urbanizācijas procesi, tehnoloģiju attīstība, vērtību nomaiņa, ikdienas dzīves estetizācija u.tml. faktori. Viens no vadošajiem 21.gs. atslēgas vārdiem, caur kura prizmu mūsdienās aizvien vairāk tiek meklēti izmaiņu i...
2016
  • Mākslas un varas attiecības Latvijā 20. gadsimta 60. UN 70. gados. Mākslinieka Gunta Strupuļa piemērs
  • Puzaka Zane
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba galvenais pētnieciskais jautājums ir: kā mijiedarbojas mākslas un varas attiecības 20. gadsimta 60. un 70. gados mākslinieka Gunta Strupuļa dzīvē un daiļradē? Lai uz to atbildētu pētītas mākslas un varas attiecības ASV, PSRS un Eiropas mākslā, kā arī Latvijas mākslas attīstība. Svarīga pētījuma daļa ir mākslinieka Gunta Strupuļa biogrāfija un daiļrade, kas atspoguļo mākslas un varas attiecības minētajā laika posmā. Darba mērķis ir: izmantojot mākslinieka Gunta Strupuļa piemēru, at...
2016
  • Ērika Emanuela Šmita romāna "L'Élixir d'Amour" tulkojums un ar to saistītie jautājumi
  • Dudare Lelde
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Dažādos veidos, bet cilvēki ir komunicējuši vienmēr, ar vārdu, žestu, vai rakstīta teksta palīdzību. Tekstam var būt vairākas formas, taču vēstule ir viena no senākajām, kas jau izsenis nodrošina ne vien spēju komunicēt, bet arī ļauj paust savu viedokli, uzskatus un sajūtas. 18. gadsimts ir laiks, kad vēstule ieņem stabilu vietu literatūrā, lielākoties romānos. Tā kļūst par spēcīgu ideoloģisko ieroci, jo nereti vairs netiek adresēta tikai vienam saņēmējam, bet jau rakstīšanas brīdī ir paredzēta ...
2016
  • Mēness simbolikas daudzveidība kora Kamēr… koncertciklā “Mēness dziesmas”
  • Dzintare Ieva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Kormūzikas pamatā un žanra interpretācijā gandrīz vienmēr sastopamies ar vairāku, patstāvīgu mākslas veidu sintēzi. Ja sākotnēji tā bijusi dzejas, prozas un mūzikas savstarpējā mijiedarbe, tad šodienas kormūzikas atskaņošanai raksturīga jau konceptuāla vēstījuma, scenogrāfijas un pat horeogrāfijas pievienošanās. Neskatoties uz apstākli, ka kormūzikas interpretācijas daudzdimensionālā tendence aug un attīstās arvien plašākā spektrā, ir maz pētījumu, kuri vērsti uz mūzikas un verbālā teksta nozīmī...
2016
  • Sieviešu tiesību vēsturiskie aspekti Francijā. Olimpa de Gūža
  • Gau Alise
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Sieviešu tiesības – šī tēma sabiedrībā tiek apspriesta arvien vairāk un vairāk. Dažādu ar sieviešu tiesību neievērošanu saistīto problēmu risināšanā iesaistās sabiedrības redzeslokā ļoti bieži redzamas personas, tostarp dažādi aktieri, režisori, mūziķi un citas slavenības. Mūsdienās šī uzdrīkstēšanās runāt par sieviešu tiesībām šķiet pašsaprotama, bet vai tā tas ir bijis vienmēr? Kādas netaisnības sievietes ir pieredzējušas pagātnē un kā dažādas vienlīdzības idejas attīstījušās laika gaitā – šie...
2016
  • Bernāra Marī Koltesa lugas Sallinger tulkojums un ar to saistītie jautājumi
  • Boguļko Anete
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Izvēlētā bakalaura darba tēma ir Bernāra Marī Koltesa lugas Sallinger tulkojums un ar to saistītie jautājumi. Luga sarakstīta 1978. gadā pēc franču režisora Bruno Beglēna (Bruno Boëglin, 1951 – ) pieprasījuma un pirmo reizi iestudēta 1978. gadā Eldorado teātrī (Le Théâtre de l'Eldorado) Lionā, Francijā. Lugas autors Bernārs Marī Koltess (Bernard- Marie Koltès, 1948 – 1989) ir franču dramaturgs un režisors. No 1970. gada līdz 1971. gadam B. M. Koltess Studējis Strasbūras Nacionālā teātra skolas (...
2016
  • Mūsdienu (2015.g.) bēgļi Latvijā un Norvēģijā: iedzīvotāju un mediju attieksme
  • Boltre Katrīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Šī bakalaura darba mērķis – izpētīt un salīdzināt Latvijas un Norvēģijas iedzīvotāju un mediju attieksmi pret mūsdienu (2015.g.) bēgļiem, lai noskaidrotu, vai iedzīvotāju attieksme pret mūsdienu bēgļiem ir saistīta ar medijos pausto attieksmi. Bakalaura darba pirmajā nodaļā tiek apskatīts savējā un svešā jēdziens, kā arī tiek noskaidrots, kāpēc bēgļi tiek uztverti kā svešie un kāda loma tajā ir nacionālās identitātes konceptam. Bakalaura darba otrajā nodaļā tiek veikts neliels ieskats Latvijas u...
2016
  • Zīmola veidošanās un ilgtspējība festivāla Postivus piemērs
  • Butkus Laura
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Pētījuma gaitā, autore apkopoja teorētisko informāciju saistītu ar ilgtspējības nodrošināšanu. Veica elektronisko aptauju, kurā piedalījās 105 respondenti, kā arī apkopoja, intervijā ar Positivus direktori, iegūtos datus. Šī pētījuma rezultātā autore nonākusi pie vairākiem secinājumiem. Lai gan pētījuma gaitā atklājās, ka definīcijas par to, kas tad īsti ir zīmols, krasi atšķīrās, tomēr autore nonāca pie kopsaucēja, ka zīmols ir tveramu un netveramu elementu kombinācija. Festivāla Positivus kont...
2016
  • Latviskās identitātes saglabāšana, tālāknodošana un tās dažādība Zviedrijas latviešu biogrāfiskajās liecībās un dzīvesstāstos
  • Būmeistere Zane
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Otrā pasaules kara beigu posmā no Latvijas bēgļu gaitās devās liels skaits latviešu. Lielākā daļa nonāca Vācijā, no kurienes 40. gadu beigās izklīda pa visu pasauli, bet daļa bēgļu pāri jūrai 1944. gadā un 1945. gada pirmajos četros mēnešos devās uz ne tik tālo kaimiņzemi Zviedriju. Tur nokļuva apmēram četri tūkstoši latviešu, liela daļa no viņiem šajā Skandināvijas valstī arī palika. Aukstā kara gados latviešu trimdinieki rūpējās par savas latviskās identitātes saglabāšanu un tās nodošanu nākam...
2016
loading_gif