Latviešu

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Kārlis Rūdolfs Kreicbergs un viņa laiks: identitāte pedagoga dzīvesdarbībā
  • Medveckis Arturs
  • Liepājas Universitāte
  • Artura Medvecka promocijas darbs pedagoģijā vispārīgās pedagoģijas apakšnozarē „Kārlis Rūdolfs Kreicbergs un viņa laiks: identitāte pedagoga dzīvesdarbībā” izstrādāts Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūtā Dr.paed., profesores Alīdas Samusevičas vadībā laika posmā no 2002. līdz 2016. gadam. Promocijas darba mērķis: aprobējot teorētiskajās atziņās pamatoto pedagoga identitātes modeli, izpētīt Kārļa Rūdolfa Kreicberga (1921 – 2014) identitāšu daudzveidību pedagoga dzīvesdarbīb...
2016
  • Jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšana pedagoģiskajā procesā
  • Jurs Pāvels
  • Liepājas Universitāte
  • Pāvela Jura promocijas darbs pedagoģijā skolas pedagoģijas apakšnozarē „Jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšana pedagoģiskajā procesā” izstrādāts Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūtā Dr.paed., profesores Alīdas Samusevičas vadībā laika posmā no 2012. līdz 2016. gadam. Promocijas darba mērķis: aktualizējot jauniešu pilsoniskās pozīcijas veidošanās priekšnosacījumus un pilsoniskās līdzdalības iespējas pedagoģiskajā procesā, izstrādāt skolēnu pilsoniskās līdzdalības veid...
2016
2016
  • Identitātes saglabāšanos ietekmējošo faktoru analīze vācbaltiešu biedrībās Vācijā, Latvijā un Igaunijā
  • Baranovska Anastasija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienu Rietumu kultūrtelpā, globalizācijas un multikulturālisma dominantes apstākļos arvien aktuālākas kļūst dažādas kolektīvās identitātes formas un izpausmes. Latvijā identitātes jautājums vēsturisko apstākļu dēļ ir īpaši nozīmīgs. Latviešu kultūras identitātes attīstību dažādos vēstures periodos ietekmēja vairākas tautas, piem., vācieši, krievi, zviedri, poļi un citi. 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā tagadējās Baltijas1 teritorijā līdzās pastāvēja divas spēcīgas, tomēr valodas un kultūra...
2016
2016
  • Jauna muzeja veidošana. Rīgas sabiedriskā transporta muzeja iecere
  • Andžāne Inita
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Muzejs kā viena no cilvēces atmiņas institūcijām ir kalpojusi sabiedrības interesēm jau pēdējos 200 gadus un arī mūsdienās, kad strauji attīstās tehnoloģijas un mainās sabiedrības brīvā laika pavadīšanas ieradumi, muzeji nav izzuduši no cilvēku ikdienas. 2014.gadā Latvijā darbojās 1471 muzeji un biedrības "Culturelab" veiktais pētījums2 liecina, ka, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis. Daļa muzeju jau sen ir zināmi kā tūrisma galamērķi, bet pētījums3 rāda, ka muzeju apmeklētības d...
2016
  • Muzeju loma Latvijas mazākumtautību identitātes atspoguļošanā
  • Barbina Monta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Muzeju lielākā vērtība vienmēr ir bijusi atmiņa. Muzejs, līdzās bibliotēkām un arhīviem, ir atmiņas institūcija, kuras uzdevums ir atmiņu saglabāšana, rekonstrukcija un prezentēšana. Tādēļ muzejs uzņemas lielu atbildību par to, kā tas savā darbībā ar vēstures naratīvu pauž attieksmi un atspoguļo, vai tieši otrādi – neatspoguļo kopienu identitātes jautājumus. Šī maģistra darba ietvaros analizēta muzeju loma tieši Latvijas krievu, kā lielākās iedzīvotāju kopienas pēc valsts pamatnācijas un vienas ...
2016
  • 21. gs. kino producēšanas iespējas Latvijā. Interneta platformu pielietojums finansējuma piesaistē.
  • Briedis Oskars
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • 21.gs. būtiska iezīme ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, interneta un sociālo tīklu attīstība un plašs lietojums gandrīz visās dzīves sfērās, tajā skaitā kino industrijā. Nepietiekama publiskā finansējuma situācijās, vai kad daži kino projekti to neiegūst, iespēja vērsties pie plašākas sabiedrības un lūgt finansiāli atbalstīt filmas tapšanu, izmantojot iepriekš minētās tehnoloģijas, ir samērā jauna parādība. Publiskajā finansējumā saskaņā ar Latvijas Filmu likumu ietilpst valsts budžet...
2016
  • Džordža Orvela distopijas „1984” teatrālais potenciāls un tā realizācija Lauras Grozas-Ķiberes iestudējumā
  • Bučinska Irina
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba temats ir Džordža Orvela distopijas „1984” teatrālais potenciāls un tā realizācija Lauras Grozas-Ķiberes iestudējumā. Darba temats ir aktuāls, jo ir vērojama Dž. Orvela distopijas1 paralēle ar 21. gadsimta sabiedriski politiskajām norisēm. Vēl viens no distopijas aktualitātes rādītājiem ir tās dramatizējums un iestudējums, jo, kā zināms, teātris ir tūlītējs mākslas veids, kas meklē kopsakarības ar pagātni un nākotni, sasaistot vēsturi ar mūsdienu notikumiem. Literatūrā daudzi atzī...
2016
  • Piedāvājuma analīze digitālu mākslas produktu realizācijā. Latvijas teātru piemērs.
  • Buka Vaivade Dženeta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienu pasaule piedzīvo arvien paātrinātāku digitālās vides attīstību – sabiedrībā palielinās patērētāju skaits, kas savā ikdienā lieto informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, un šāda pati tendence vērojama attiecībā uz uzņēmumiem un valdībām. Šis process novērojams dažādās sfērās, bet kā viena no tām, kas būtu izceļama šī darba ietvaros, ir kultūra. Visuzskatāmākais piemērs ir digitalizācija, kas tiek realizēta bibliotēkās, tādējādi saglabājot kultūras mantojumu. Savukārt nemateriālais kult...
2016

Nav rezultātu

loading_gif