Latvijas Kultūras akadēmija

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Gija de Mopasāna daiļdarbu interpretācijas kino: sievietes tēls
  • Straupmane Elza
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Gija de Mopasāna (Guy de Maupassant) stāsti un romāni aizrāvuši lasītājus visā pasaulē jau kopš to radīšanas 19. gadsimta beigās. Arī latviešu valodā autors ir plaši tulkots un viņa darbi iemīļoti. Vispazīstamākais no Mopasāna romāniem visā pasaulē ir „Mīlulis” (Bel-Ami, 1885). Būdama Mopasāna talanta cienītāja, savu personīgo interešu vadīta jau savā iepriekšējā kursa darbā esmu pētījusi šī romāna interpretācijas kino un teātrī. Izvēršot šo tēmu plašāk, bakalaura darbā tiks pētītas arī citu Gij...
2016
  • Mākslas telpas heterotopija. Mākslas dārzs “Nekurienes vidū”
  • Stupele Austra
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Cilvēka attiecības ar telpu ir neizbēgamas. Kaut arī iespējams to ikdienā neapzināties, taču ir neiespējami tajā neatrasties. Emocionālā, simboliskā, sociālā, iztēles, kā arī ģeogrāfiskā telpa ir nozīmīga cilvēkam gandrīz visās darbības sfērās. Telpas jēdziens savās daudzajās nozīmēs nav svešs arī māksliniekiem un kuratoriem, jo ir pateicīgs izejas punkts darbu koncepciju veidošanā. Viens no spilgtākajiem nesenajiem piemēriem ir 2014. gadā notikušais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit „U...
2016
  • Velosipēdu vizuālā reklāma Latvijā: 20. gadsimta 30. gadi un mūsdienas
  • Šmitiņš Artūrs
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • 21. gs. otrā desmitgade iezīmē velokultūras1 atdzimšanu Latvijas pilsētās, jo katru gadu Rīgā, Ogrē, Liepājā, Siguldā, Mazsalacā u.c. tiek organizēti dažādi pasākumi (“Tvīda brauciens”, “Vienības brauciens”, “Kritiskā masa” u.c.), kuros galvenais pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds. 2012. gadā tika atjaunots starpkaru periodā populārais zīmols “Ērenpreiss”. Šis uzņēmums 1930. gados sasniedza lielākos pārdošanas apjomus Baltijā un tika uzskatīts par populārāko valstī. Padomju laikos uzņēmums ti...
2016
  • Semantiskās pārmērības literatūrā: pasaka un groteska
  • Treimane Tīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darbs ir veltīts diviem literatūras žanriem - pasakai un groteskai vai, precīzāk, to nozīmju slāņa bagātībai. Bieži gadās tā, ka minētā bagātība pārtop pārbagātībā, un literārais darbs sāk šķist nozīmēs pārslogots vai semantiski pārmērīgs. Šī pasaku un grotesku daudzslāņainība un neviennozīmība arī ir inteletuāli valdzinoša un darbā kalpos par pētījuma objektu. Tēmas izvēli noteica vairāki būtiski apstākļi. Pirmkārt, vēlme turpināt iepriekšējā gadā aizsākto literārās groteskas pētniecī...
2016
  • Vidzemes koncertzāles ,,Cēsis” mārketinga menedžmenta raksturojums
  • Zagorska Karlīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Vidzemes koncertzāles ,,Cēsis” mārketinga menedžmenta raksturojums. Karlīna Zagorska, darba vadītāja Doc. Astrīda Rogule. Darbā analizēta mārketinga menedžmenta teorija. Kultūras piedāvāto pakalpojumu specifika. Mārketinga menedžmenta nozīme reģionālas kultūras veicināšanā. Pētīts Vidzemes koncertzāles ,,Cēsis” produktu un pakalpojumu piedāvājums un to veicināšanas paņēmieni. Raksturota koncertzāles mērķauditorija. Darba mērķis: izvērtēt, kāda nozīme ir mārketinga menedžmenta līdzekļu pielietoju...
2016
  • Pansionāts kā folklorista pētniecības lauks
  • Žvārte Elvīra
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Folkloras pētnieku interesi vēsturiski saistījuši teicēji, kuru attiecīgais vecuma posms liecina par aizvadītu pieredzes bagātu mūžu. 20. gadsimta otrajā pusē un 21. gadsimta laikā, folkloristikas nozarei reflektējot par sevi, tās robežas un intereses objektu loks ir paplašinājies, meklējot un atrodot tautu (folk) ar savām zināšanām (lore) lielu un mazu sociālu grupu ietvaros, piemēram, starp kāda biroja darbiniekiem. Mūsdienās savu folkloru var atrast katrā sociālā vai profesionālā grupā – star...
2016
  • Ielu māksla Rīgā un Stokholmā: lokalitāte un leģitimitāte
  • Želve Valērija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba „Ielu māksla Rīgā un Stokholmā: lokalitāte un leģitimitāte” ietvaros tiek sniegts ieskats ielu mākslas attīstībā Latvijā un Zviedrijā, tiek veikts salīdzinājums starp ielu mākslas lokācijas vietām Rīgā un Stokholmā, kā arī salīdzinājums starp ielu mākslas leģitimitāti abās galvaspilsētās, turklāt tiek piedāvāta Rīgas ielu mākslas darbu karte. Par bakalaura darba mērķi ir izvirzīts ielu mākslas vietas izvēles un tiesiskā regulējuma aspektu pētīšana Rīgā un Stokholmā un to savstarp...
2016
  • Krāsa un gaisma Vecās un Jaunās Derības pamattekstos. Komparatīvā analīze
  • Žunda Diāna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darbā “Krāsa un gaisma Vecās un Jaunās Derības pamattekstos. Komparatīvā analīze” uzmanība tiek fokusēta uz krāsu semantikas un gaismas parādību simbolisko nozīmi kristīgās reliģijas kanonizētajos Svētajos Rakstos. Bakalaura darba mērķis ir identificēt un analizēt Svētajos Rakstos minēto krāsu un gaismas fenomenus, mēģināt izskaidrot šīs parādības pielietojuma iemeslus un nozīmes un norādīt uz kopsakarībām un atšķirībām divos bībelisko tekstu fragmentos – Mozus Otrajā grāmatā un Jāņa A...
2016
  • Identitātes saglabāšanos ietekmējošo faktoru analīze vācbaltiešu biedrībās Vācijā, Latvijā un Igaunijā
  • Baranovska Anastasija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienu Rietumu kultūrtelpā, globalizācijas un multikulturālisma dominantes apstākļos arvien aktuālākas kļūst dažādas kolektīvās identitātes formas un izpausmes. Latvijā identitātes jautājums vēsturisko apstākļu dēļ ir īpaši nozīmīgs. Latviešu kultūras identitātes attīstību dažādos vēstures periodos ietekmēja vairākas tautas, piem., vācieši, krievi, zviedri, poļi un citi. 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā tagadējās Baltijas1 teritorijā līdzās pastāvēja divas spēcīgas, tomēr valodas un kultūra...
2016
  • Muzeju loma Latvijas mazākumtautību identitātes atspoguļošanā
  • Barbina Monta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Muzeju lielākā vērtība vienmēr ir bijusi atmiņa. Muzejs, līdzās bibliotēkām un arhīviem, ir atmiņas institūcija, kuras uzdevums ir atmiņu saglabāšana, rekonstrukcija un prezentēšana. Tādēļ muzejs uzņemas lielu atbildību par to, kā tas savā darbībā ar vēstures naratīvu pauž attieksmi un atspoguļo, vai tieši otrādi – neatspoguļo kopienu identitātes jautājumus. Šī maģistra darba ietvaros analizēta muzeju loma tieši Latvijas krievu, kā lielākās iedzīvotāju kopienas pēc valsts pamatnācijas un vienas ...
2016

loading_gif