Latviešu Folkloras kustība mūsdienās ir ļoti plaša un tā piedāvā ļoti daudz un dažādas iespējas, sākot ar kopīgu gadskārtu tradīciju atzīmēšanu, līdz pat īpašiem cilvēku dzīves ritiem kā krustabu, kāzu vai bēru savdabīgo tradīciju atspoguļojumu. Mūsdienās ar tradicionālo kultūras vērtību apzināšanu iespējams iepazīties jau no bērnības folkloras festivālā Pulkā ejmu, pulkā teku (kopš 1994. gada), kurā iesaistās bērnu folkloras kopas un atsevišķi tiek rīkoti stāstnieku konkursi, kuros tiek izcelta pasaku, teiku un citu ar tautas tradīciju saistīto žanru parādīšana. Protams, nedrīkst aizmirst pieminēt festivālu Baltica (kopš 1987. gada), kas katru trešo gadu notiek Latvijā un tajā ir iespējams piedalīties visu vecumu cilvēkiem. Šobrīd sabiedrībā ir ļoti pieprasīta Pirts skola (akreditēta līdz 2019. gada 1. jūlijam), kurā ir iespējams apgūt pirtnieka amata prasmes, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra veidotā Folkloras skola (kopš 1992. gada) ir ļoti apmeklēta. Tādēļ rodas jautājums - kā tad viss ir sācies un kas bija pirmie cilvēki, kas iekustināja tautas tradīciju atspoguļošanu. Zinot politiski sarežģīto situāciju, kas valdīja Padomju Latvijā, autorei šķiet neparasti, ka intelektuāļi un kultūras jomā strādājošie cilvēki, neskatoties uz iepriekšējos gadu desmitos piedzīvotajām sankcijām, bija gatavi iesaistīties tautas tradīciju saglabāšanā un to atspoguļošanā plašākai sabiedrības daļai. Tādēļ kā viens no lieliskākajiem astoņdesmito gadu atspulgiem ir Andra Slapiņa filma “Latviešu folklora” (1983), jo tajā parādās skaisti, neskarti dabasskati, tradīciju rekonstrukcija, kā vienu no piemēriem autore var minēt Jumja dzīšanu, kas, zinot šī laika perioda iespējas, visticamāk netika jau sen piekopta, bet filmā tā tiek atainota. Šeit, neskatoties uz to, ka cilvēki centušies radīt pēc iespējas pietuvinātu vidi 19.gs. vidum, ir manāms 20.gs. astoņdesmito gadu iezīmes, kā piemēru autore var minēt brilles, kas parādās filmas kadros. |
Angļu The theme of this work is “The role of folklore in Soviet Latvia of the 20th century eighties and A. Slapins film "Latvian folklore" as an example”. This research aims to understand cultural and folklore movement in Soviet Latvia in early eighties in context with A. Slapins documentary film "Latvian folklore". This work consists of theoretical and research parts. Theoretical study explores cultural and folk history, art, literature and cinematography in early eighties, Latvian folklore and traditions. Research part consists of analysis of data, obtained from semi-structured interviews, film materials, news and periodicals. Conclusions. Two opposite folk movement were noted and were trying to co-exist in Soviet Latvia in early eighties. One motion was supported by Soviet-backed movement, and the other was as a counter movement, that focused on the issue of national identity. Documentary film "Latvian folklore" reflects the seasonal traditions and everyday life and is considered one of the traditions revitalization examples, but it cannot be considered to be fully accurate mirror of tradition as this film was censored. |
