Nosaukums Datējums
  • Sventājas latviešu valoda: statika un dinamika
  • Straupeniece Daiga
  • Liepājas Universitāte
  • Ikvienam cilvēkam svarīga ir piederības sajūta noteiktai nācijai, kultūrai, valodai, teritorijai. Ir situācijas un apstākļi, kas veicina gan viena indivīda, gan veselas sabiedrības grupas identitātes svārstības un mainīgumu. Kas nosaka indivīda, viņa ģimenes, veselas dzimtas un teritoriālās kopienas piederības izjūtas maiņu un jaunus identitātes meklējumus? Par nacionālās identitātes pamatu var kalpot arī kāda reģiona vai izloksnes valoda, kas var būt pakļauta dažādiem ģeolingvistiskajiem, demo...
2012
  • Latvijas neatkarības atjaunošanas reprezentācija laikrakstā "Latvija Amerikā" (1990–1991)
  • Zilberts Augusts
  • Latvijas Universitāte
  • Bakalaura darba „Latvijas neatkarības atjaunošanas reprezentācija laikrakstā "Latvija Amerikā" (1990–1991)” mērķis ir noskaidrot, ar kāda satura informāciju un lingvistiskās izpausmes līdzekļiem trimdas laikrakstā „Latvija Amerikā” (Kanāda) reprezentēti Latvijas neatkarības atjaunošanas jeb Trešās atmodas notikumi 1990. un 1991. gadā. Teorētiskajā daļā izklāstītas reprezentācijas (Berger, Hall, Lacey, Luckmann, Moscovici), nācijas un nacionālās identitātes (Anderson, Bauman, Billig, Gellner, Smi...
2012
  • Rīga latviešu tēlotājā mākslā
  • Freifalte Zane
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Tēma „Rīga latviešu tēlotājā mākslā” ir šķietami vienkārša, taču līdz šim tai pievērsušies tikai nedaudzi. Tēmai „Rīga latviešu mākslinieku tēlojumā” 1936. gadā pievērsies Jānis Siliņš, 2004. gadā ainavu pētot šai tēmai pieskārusies Ruta Lapiņa savā darbā „Latviešu ainavu glezniecība gadsimtu mijā”. 1990. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā iesniegts Bakalaura darbs „Rīgas tēls 20. – 30. gadu latviešu glezniecībā”, ko sarakstījusi Dace Ozola. 2001. gadā par godu Rīgas 800 gadu jubilejai tika izdota ...
2012
  • Promocijas un augstskolu studentu pētniecisko darbu autortiesību aizsardzība datu bāzēs un plaģiāta novēršana
  • Kreicbergs Jānis
  • Latvijas Universitāte. ISBN 9984783464
  • Promocijas un augstskolu studentu pētniecisko darbu pilnteksta datu bāzes kļūst par izplatītu pakalpojumu akadēmiskajā vidē. Tās uzlabo pētniecisko darbu pieejamību un sekmē informācijas un zināšanu izplatību. Veidojot pilnteksta datu bāzes, ir jāpievērš uzmanība autortiesību aizsardzībai. Autortiesības uz studentu pētnieciskajiem darbiem pieder to autoriem – studentiem, kuri nosaka savu darbu izmantošanas nosacījumus. Esošā likumdošana nenošķir akadēmisko un izklaides darbu autortiesību a...
2011
  • Nabadzības diskurss Latvijas presē 20. gs. 20. gados un 30. gadu sākumā
  • Kirša Kristiāna
  • Latvijas Universitāte
  • Maģistra darba mērķis ir atklāt nabadzības diskursa konstrukciju un tā saturu Latvijas presē 20. gs. 20. gados un 30. gadu sākumā. Teorētiskajā daļā tiek aplūkots nabadzības kā sociālās stratifikācijas prakses jēdziens, kuras ietvaros tiek raksturota sociālās stratifikācijas izcelsme un realizācijas veidi, tiek izskaidrota sociālās šķiras koncepts, nabadzības fenomens un tā izcelsme, kā arī nabadzības stigmatizācija kā marginalizējoša stratēģija un nabadzības atainojuma medijos raksturojums. Tie...
2011
  • Nominālās vārdkopas Georga Manceļa tekstos
  • Elksnīte Gita
  • Liepājas Universitāte
  • Latviešu literārās valodas izveides un attīstības izzināšanā valodnieki ņēmuši vērā vairākus avotus: 1) folkloru, kuras nozīmīgums atzīts vienprātīgi; 2) vācu mācītāju sarakstītos tekstus, kuru dalība literārās valodas izveidē tiek vērtēta gan pozitīvi, gan negatīvi (Rozenbergs 1987, 10). Valodniecībā pastāv uzskats, ka vācu mācītāju rakstītie teksti ir kļūdaini un vairāk vai mazāk kroplīgi. Tāpat valodas pētnieki atzīst, ka šos vecos tekstus svešādus dara nevis to valoda, bet gan rakstība (Endz...
2011
  • Rucavas izloksnes vārdnīca: leksikogrāfiskais un leksiskais aspekts
  • Markus Narvila Liene
  • Liepājas Universitāte
  • Saziľā lietotā valoda mēdz būt atšķirīga – to ietekmē gan cilvēka vecums, izglītība, sabiedrība, kurā viľš dzīvo, gan arī sarunas partneris, teiktā saturs un mērķis, ar kādu izteikums tiek lietots (Pinker 1996, 29). Lai gan sarunvaloda un arī izlokšľu leksika nereti uzlūkota kā pazemināta stila izteiksmes līdzeklis, jāpiekrīt S. Pinkeram (S. Pinker), kurš norāda, ka „lingvistiem arvien nākas cīnīties ar mītu, ka strādnieku šķirai piederīgie un neizglītotie vidusšķiras pārstāvji lieto vienkāršāk...
2011
  • Informācija un sabiedrība : Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas raksti Nr.2
  • Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte. Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa
  • Turpinājumizdevuma „Informācija un sabiedrība: Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas raksti” otrajam numuram ir divas daļas. Pirmajā daļā „Nacionālā identitāte digitālā vidē” ir iekļauti raksti, kuros analizēti valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” projektā „Nacionālā identitāte un komunikācija” apakšprojektā „Nacionālā identitāte digitālā vidē” veikto pētījumu rezultāti. Otrajā daļā „Bibliotēku darba aspekti” ir raksti, kuru ...
2011
  • Nacionālās identitātes komunikācija Latvijas kultūras telpā
  • Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts,2011. ISBN 9789984492124. ISSN 1691-8142
  • Grāmatā “Nacionālās identitātes komunikācija Latvijas kultūras telpā”, kas tapusi Valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība) ietvaros, analizēti dažādi veidi, kā nacionālā identitāte atklājas un tiek veidota Latvijas publiskajā telpā - medijos, literatūrā, kino, teātrī, reklāmās, virtuālajā un reālajā vidē. Atbilstoši pētījuma mērķim ar nacionālo identitāti saprasta nacionālās saesības (kopienas) apzināšanās cilvēku vēlmēs, rīcībā un domā...
2011
  • Nacionālā identitāte un vide
  • Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts,2011. ISBN 9789934819438
  • Rakstu krājums Jurģa Šķiltera redakcijā sniedz ieskatu tajā, kā nacionālā identitāte tiek balstīta indivīda sākotnējos paškategorizācijas procesos, respektīvi, tajā, kā ikviens vides lietotājs identificē sevi un vietu, kurai viņš ir piederīgs. Vairumā rakstu šajā krājumā identitāte interpretēta kā trīslīmeņu struktūra, kas aizsākas paškategorizācijā (t.i., izpratnē par to, kas ir pats subjekts, vides lietotājs), tālāk tiek transformēta vidēju sociālu kopienu (ģimenes locekļu, darba kolektīvu, in...
2011
loading_gif