Meklēt

Nosaukums Datējums
  • Knuta Hamsuna centrs un Žaņa Lipkes memoriāls kā 21. gs. kultūras institūcijas
  • Kuzmina Evita
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba tēma “Knuta Hamsuna centrs un Žaņa Lipkes memoriāls kā 21. gs. kultūras instiūcijas” tika izvēlēta, balstoties uz diviem būtiskiem aspektiem, proti, tradīciju un novitāti muzeju arhitektūrā un komunikācijā Norvēģijā un Latvijā 21. gs. Knuts Hamsuns un Žanis Lipke bija laikabiedri, un abām izcilajām, bet pretrunīgajām personībām par godu ir uzceltas speciāli viņiem veltītas kultūras institūcijas Norvēģijā un Latvijā. Pētījumā aplūkota un analizēta novitātes nozīme muzeju koncepcij...
2016
  • Mūsdienu Latvijas problēmas un to atspoguļojums laikraksta "Latvijas Avīze" "Lata romānu" sērijā (2004. līdz 2014. gadam)
  • Lāriņa Daina
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Šī darba uzmanības centrā ir laikraksta „Latvijas Avīze” izdotie “Lata romāni”. Ideju par šādu darba tēmu raisīja interese par mūsdienu literatūru un to, kā tajā atspoguļojas apkārtējā vide, laikmeta iezīmes un cilvēks. Šī darba ietvaros tika pētīts, kā šie romāni, kuri pēc to tapšanas ieceres sasaistīti ar ikdienas dzīvi, mūsdienu situācijām un kāda ir tajos paustā problemātika. “Lata romānu” sērija ir aktuāla, tās romāni iznāk šobrīd, tajā ir daudzveidīga tematika, tā paver iespējas dažādiem l...
2016
  • Nauda kā kultūrvēsturiska liecība. Eiro piemērs
  • Larsens Tomass
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba „Nauda kā kultūrvēsturiska liecība. Eiro piemērs” ietvaros tika izpētīts eiro naudas kultūrvēsturiskais vēstījums, izvērtējot eiro banknotēs un monētās izmantotos simbolus, tēlus, pretviltošanas elementus, raksturojot dizaina tematiku un tēlu simbolisko nozīmi, par to, ko katra eiro zonas dalībvalsts ir izvēlējusies paradīt uz savu emitēto monētu nacionālajām pusēm, kā arī noskaidrojot, kā sabiedrība uztver eiro naudas dizainā izmantoto vēstījumu. Pētījumā ietvarā tika izveidota ...
2016
  • Tradicionālās ziemeļbriežkopības saglabāšana mūsdienu sāmu kultūrvidē Norvēģijā
  • Lejniece Zane
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Darba tēmu darba autore izvēlējusies, jo viņu jau kopš bērnības patiesi interesējušas aukstā klimata zemes, tajās piekoptās tradīcijas un piekoptais dzīvesstils, kas šķitis eksotisks un noslēpumains. Tā kā savu bakalaura studiju ietvaros darba autore apgūst norvēģu valodu, viņai radusies interese uzzināt pēc iespējas vairāk par sāmiem tieši Norvēģijas teritorijā un izpētīt, kādas ir viņu attiecības ar pārējiem valsts iedzīvotājiem, kā arī, kā mūsdienu norvēģu sabiedrībā sāmi tiek pieņemti vai, t...
2016
  • Egle latviešu ģimenes godos Latvijas terirotijā pēc paražu aprakstiem latviešu folkloras krātuves arhīvā
  • Liepiņa Eva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Daţādu augu izmantošana ģimenes godos un ar tiem saistītajās latviskajās tradīcijās un rituālos ir samērā plaši pētīts temats zinātniskajā literatūrā, kuram pievērsušies tādi zinātnieki kā Janīna Kursīte, Kārlis Straubergs, Gatis Ozoliņš u.c. Egle ir viens no augiem, kurš tika bieţi pielietots latviskajās tradīcijās un rituālos, bet kura pielietojums tādos ģimenes godos kā kristībās, kāzās un bērēs faktiski nav atsevišķi pētīts. Rakstot savu kursa darbu par augu izmantošanu latviešu ģimenes godo...
2016
  • Latvijas valsts simfonisko orķestru projektu vadības efektivitāte starptautisko projektu vadības metodoloģiju kontekstā
  • Novojevska Tatjana
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Darba pētniecības tēma ir Latvijas valsts simfonisko orķestru (Latvijas Valsts Simfoniskais Orķestris, Valsts Kamerorķestris “Sinfonietta Rīga””) projekta vadības efektivitāte projektu vadības starptautisko metodoloģiju kontekstā. Ar projektiem kultūras jomā tiek saprasts procesu kopums, kurā tiek apvienoti cilvēku, materiālu un finanšu resursi, lai noteiktā laikā un izmaksu grafikā sasniegtu definēto mērķi.1 Latvijas valsts simfoniskajos orķestros kā projekti tiek skatīti 1) koncertdarbības un ...
2016
  • Ziemeļkurzemes lībiešu kultūras mantojuma saglabāšana mūsdienās: lībiešu kopienas ieguldījums un valsts kultūrpolitikas nozīme
  • Peļāvina Madara
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Šī maģistra darba tēma ir “Ziemeļkurzemes lībiešu kultūras mantojuma saglabāšana mūsdienās: lībiešu kopienas ieguldījums un valsts kultūrpolitikas nozīme”. Tēmas izvēli noteikusi gan personiskā motivācija, jo autores dzimtā ir lībiešu senči, gan tas, ka Latvijas kultūras mantojuma –gan materiālā, gan nemateriālā –saglabāšana kopumā –un līdz ar to arī lībiešu kultūras mantojuma saglabāšana –ir neapšaubāmi aktuāla tēma. Šobrīd zinātnieki uzskata, ka Latvijā un visā pasaulē kopumā ir vien aptuveni ...
2016
  • Latgales vēstniecības GORS loma Rēzeknes pilsētas attīstībā
  • Madernieks Oskars
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Šī zinātniski pētnieciskā darba temats ir „Latgales vēstniecības GORS loma Rēzeknes pilsētas attīstībā”. Nereti Latvijā var novērot situāciju, ka brīdī, kad tiek uzbūvēts kultūras centrs, līdz ar kultūras dzīves līmeņa celšanos tieši vai netieši mainās arī pilsētvidē notiekošais. „Māksla un kultūra palīdz radīt estētiski pievilcīgu vidi. Kultūras norises atjauno un maina kultūras mantojuma sākotnējo izmantošanas veidu, to atdzīvinot un radot jaunus resursus. Ar kultūras projektu palīdzību atdzīv...
2016
  • Juna Binga krājuma „Mezglu raksts” stāstu tulkojums
  • Alksne Sandra
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Jaunrades darbu sastāda Juna Binga krājuma „Mezglu raksts” trīs stāstu tulkojums un tā teorētiskais pamatojums, kas iekļauj autora biogrāfijas un daiļrades raksturojumu, izmantotos tulkošanas paņēmienu aprakstu, kā arī tulkošanas procesā radušos problēmu un to piedāvāto risinājumu analīzi. Bakalaura darbs iedalīts trīs nodaļās. Divas no tām sastāda teorētiskā daļa, bet trešo veido tulkojums latviešu valodā. Pirmā daļa ietver Juna Binga biogrāfijas un daiļrades raksturojumu. J. Bings bijis ievēro...
2016
  • Modernisma mākslas rašanās apstākļi Latvijā. Modernisma definēšanas problēmas
  • Krievkalna Ginta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Šodien pieejamā informācija par moderno un modernisma mākslu ir ārkārtīgi plaša, un šī tēma dažādos pētījumos ir analizēta dažādos aspektos. Tas ir izskaidrojams ar to, ka modernisms ir ārkārtīgi ietilpīgs un sarežģīts jēdziens. Netrūkst pētījumu, kuri apraksta un skaidro dažādu modernisma mākslas virzienu būtību un atsevišķu mākslinieku veikumu. Arī Latvijā modernisma pētniecību aktualizējusi Dace Lamberga darbā “Klasiskais modernisms”, kurš arī šī darba tapšanā ir izmantots. Tomēr autores inte...
2016

loading_gif