Maģistra darbi

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Jauna muzeja veidošana. Rīgas sabiedriskā transporta muzeja iecere
  • Andžāne Inita
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Muzejs kā viena no cilvēces atmiņas institūcijām ir kalpojusi sabiedrības interesēm jau pēdējos 200 gadus un arī mūsdienās, kad strauji attīstās tehnoloģijas un mainās sabiedrības brīvā laika pavadīšanas ieradumi, muzeji nav izzuduši no cilvēku ikdienas. 2014.gadā Latvijā darbojās 1471 muzeji un biedrības "Culturelab" veiktais pētījums2 liecina, ka, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis. Daļa muzeju jau sen ir zināmi kā tūrisma galamērķi, bet pētījums3 rāda, ka muzeju apmeklētības d...
2016
  • Identitātes saglabāšanos ietekmējošo faktoru analīze vācbaltiešu biedrībās Vācijā, Latvijā un Igaunijā
  • Baranovska Anastasija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienu Rietumu kultūrtelpā, globalizācijas un multikulturālisma dominantes apstākļos arvien aktuālākas kļūst dažādas kolektīvās identitātes formas un izpausmes. Latvijā identitātes jautājums vēsturisko apstākļu dēļ ir īpaši nozīmīgs. Latviešu kultūras identitātes attīstību dažādos vēstures periodos ietekmēja vairākas tautas, piem., vācieši, krievi, zviedri, poļi un citi. 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā tagadējās Baltijas1 teritorijā līdzās pastāvēja divas spēcīgas, tomēr valodas un kultūra...
2016
  • Muzeju loma Latvijas mazākumtautību identitātes atspoguļošanā
  • Barbina Monta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Muzeju lielākā vērtība vienmēr ir bijusi atmiņa. Muzejs, līdzās bibliotēkām un arhīviem, ir atmiņas institūcija, kuras uzdevums ir atmiņu saglabāšana, rekonstrukcija un prezentēšana. Tādēļ muzejs uzņemas lielu atbildību par to, kā tas savā darbībā ar vēstures naratīvu pauž attieksmi un atspoguļo, vai tieši otrādi – neatspoguļo kopienu identitātes jautājumus. Šī maģistra darba ietvaros analizēta muzeju loma tieši Latvijas krievu, kā lielākās iedzīvotāju kopienas pēc valsts pamatnācijas un vienas ...
2016
  • 21. gs. kino producēšanas iespējas Latvijā. Interneta platformu pielietojums finansējuma piesaistē.
  • Briedis Oskars
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • 21.gs. būtiska iezīme ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, interneta un sociālo tīklu attīstība un plašs lietojums gandrīz visās dzīves sfērās, tajā skaitā kino industrijā. Nepietiekama publiskā finansējuma situācijās, vai kad daži kino projekti to neiegūst, iespēja vērsties pie plašākas sabiedrības un lūgt finansiāli atbalstīt filmas tapšanu, izmantojot iepriekš minētās tehnoloģijas, ir samērā jauna parādība. Publiskajā finansējumā saskaņā ar Latvijas Filmu likumu ietilpst valsts budžet...
2016
  • Džordža Orvela distopijas „1984” teatrālais potenciāls un tā realizācija Lauras Grozas-Ķiberes iestudējumā
  • Bučinska Irina
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba temats ir Džordža Orvela distopijas „1984” teatrālais potenciāls un tā realizācija Lauras Grozas-Ķiberes iestudējumā. Darba temats ir aktuāls, jo ir vērojama Dž. Orvela distopijas1 paralēle ar 21. gadsimta sabiedriski politiskajām norisēm. Vēl viens no distopijas aktualitātes rādītājiem ir tās dramatizējums un iestudējums, jo, kā zināms, teātris ir tūlītējs mākslas veids, kas meklē kopsakarības ar pagātni un nākotni, sasaistot vēsturi ar mūsdienu notikumiem. Literatūrā daudzi atzī...
2016
  • Piedāvājuma analīze digitālu mākslas produktu realizācijā. Latvijas teātru piemērs.
  • Buka Vaivade Dženeta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienu pasaule piedzīvo arvien paātrinātāku digitālās vides attīstību – sabiedrībā palielinās patērētāju skaits, kas savā ikdienā lieto informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, un šāda pati tendence vērojama attiecībā uz uzņēmumiem un valdībām. Šis process novērojams dažādās sfērās, bet kā viena no tām, kas būtu izceļama šī darba ietvaros, ir kultūra. Visuzskatāmākais piemērs ir digitalizācija, kas tiek realizēta bibliotēkās, tādējādi saglabājot kultūras mantojumu. Savukārt nemateriālais kult...
2016
  • Finansiālo un reliģisko sektu strukturālā līdzība
  • Černihoviča Jelizaveta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Vēl maģistra darba idejas stadijā es saskāros ar problēmu, kā definēt tēmu, lai tā maksimāli objektīvi atspoguļotu topošo darbu, jo pat izvēlētais variants neatspoguļo ieceres būtību. Darba kontekstā nosaukumā vienīgais vārds, ko var saprast viennozīmīgi ir „un‖. Citi vārdi katram lasītajam var sasaukties ar definējuma būtību, kas saglabājies viľa atmiľā personīgās pieredzes pārdzīvojuma rezultātā. Jau pirmajos ievadvārdos es gribu dot paskaidrojumu izvēlētiem terminiem tā, kāda jēga tiem tiek p...
2016
  • Radošās pilsētas modeļa ieviešana un attīstība Latvijas pilsētās. Liepājas un Cēsu gadījumu analīze
  • Dīvāne Dārta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Straujās makro un mikro vides izmaiņas, kas notikušas pāris pēdējo gadu desmitu laikā, ir likušas pārskatīt un pārvērtēt visdažādākos sabiedrības aspektus. Pie izmaiņu katalizatoriem pieder, piemēram, post-industrializācija un tautsaimniecības struktūras izmaiņas, globalizācijas un urbanizācijas procesi, tehnoloģiju attīstība, vērtību nomaiņa, ikdienas dzīves estetizācija u.tml. faktori. Viens no vadošajiem 21.gs. atslēgas vārdiem, caur kura prizmu mūsdienās aizvien vairāk tiek meklēti izmaiņu i...
2016
  • Brīvas gribas un izvēļu nosacītība pēc-moderna laikmeta mediju vidē
  • Helmane Elīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darbs Brīvas gribas un izvēļu nosacītība pēc-moderna laikmeta mediju vidē ir starpdisciplinārs pētījums ar galvenajiem pētniecības virzieniem filozofijas un mediju komunikācijas studijās. Pētījums domāts mediju, komunikācijas, psiholoģijas, socioloģijas un filozofijas studentiem kā arī ikvienam interesentam, kurš vēlas izmantot darbā paustās idejas kā pamatu tālākiem pētījumiem. Mediju pāreja uz digitālo vidi sniedz arvien plašākas iespējas veidot, publicēt un rediģēt vēstījuma saturu. ...
2016
  • Mākslas izglītības attīstības tendences profesionālajā vidējā kultūrizglītībā Latvijā
  • Ivanova Agija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Pētījuma „Mākslas izglītības attīstības tendences profesionālajā vidējā kultūrizglītībā Latvijā” aktualitāti nosaka mūsdienu globalizācijas procesi – pieaugošā konkurence darba tirgū, migrācija, iespējas stažēties ārvalstīs izglītībai atbilstošās profesijās, starpkultūru mācīšanās multikulturālā sabiedrībā, zinātniskais un tehnoloģiskais progress, izmaiņas vizuālā kultūrā. Visas šīs pārmaiņas sabiedrībā rosina izvērtēt Latvijas kultūrizglītības mērķu un uzdevumu atbilstību mūsdienām.||The author...
2016
loading_gif