Maģistra darbi

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Bibliotēka 2.0 – inovatīva komunikācija akadēmiskā vidē
  • Suhaņenkova Silva
  • Latvijas Universitāte
  • Aizvien lielāku popularitāti iegūst jaunās `Tīmekļa 2.0` tehnoloģijas, kuras tiek izmantotas dažādās jomās - reklāmā, tirdzniecībā, mediju vidē un nu arī bibliotēkās. Visā pasaulē aktuāla ir bibliotēku attīstība, balstoties uz šīm jaunajām iespējām. Tās kļūst par `Bibliotēku 2.0`. Latvijas bibliotēku vidē šis jautājums ir maz pētīts. Pētījuma mērķis bija apzināt esošo situāciju Latvijas AZSB vidē, noskaidrot kāda ir bibliotekāru attieksme pret dažādām `Tīmekļa 2.0` sniegtajām iespējām, kādas ir ...
2010
  • Nabadzības diskurss Latvijas presē 20. gs. 20. gados un 30. gadu sākumā
  • Kirša Kristiāna
  • Latvijas Universitāte
  • Maģistra darba mērķis ir atklāt nabadzības diskursa konstrukciju un tā saturu Latvijas presē 20. gs. 20. gados un 30. gadu sākumā. Teorētiskajā daļā tiek aplūkots nabadzības kā sociālās stratifikācijas prakses jēdziens, kuras ietvaros tiek raksturota sociālās stratifikācijas izcelsme un realizācijas veidi, tiek izskaidrota sociālās šķiras koncepts, nabadzības fenomens un tā izcelsme, kā arī nabadzības stigmatizācija kā marginalizējoša stratēģija un nabadzības atainojuma medijos raksturojums. Tie...
2011
  • Mašīntulkošanas tehnoloģiju izmantošana informācijas pieejamības paaugstināšanai digitālajās bibliotēkās
  • Ķikāne Jana
  • Latvijas Universitāte
  • Piekļūt vēstures gaitā radītajām kultūras vērtībām bieži traucē valodu barjeras. Cilvēces rīcībā nav tādu resursu, kas ļautu pārtulkot tās, izmantojot tikai cilvēka tulkojumu, tāpēc tiek meklēti alternatīvi risinājumi. Viena no iespējām ir dabiskās valodas apstrādes tehnoloģiju integrēšana digitālajās bibliotēkās. Pētījuma mērķis ir izpētīt lietotāju attieksmi un ieguvumus, kādus var sniegt mašīntulkošanas tehnoloģiju izmantošana digitālajās bibliotēkās. Pētījumā šis jautājums tiek aplūkots no p...
2013
  • Elzes Stērstes ieguldījums franču kultūras popularizēšanā Latvijā
  • Spriņķe Ieva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Elza Stērste bija viena no pirmajām, kas latviešu kultūru bagātināja ar franču literatūras ierosmēm. Viņai ir lieli nopelni jaunās Latvijas valsts popularizēšanā Francijā, bet tikpat daudz Elza Stērste ir darījusi, lai latviešiem kļūtu pieejamas franču kultūras vērtības. Pētījuma mērķis ir, analizējot dažādas avotu liecības un pieejamos pētījumus, secināt, kā Latvijā tika popularizēta franču kultūra, kādi bija Elzas Stērstes iemesli pievērsties tieši franču kultūrai, kurās kultūras jomās visspil...
2014
  • V.Majakovska lugas “Blakts” iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī
  • Auškāps Dāvis
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Vladimirs Majakovskis ar savu poētiski kāpināto, lirikas un ironijas piesātināto dzeju un dramaturģiju šokēja un izaicināja lasītājus un skatītājus pirms gandrīz simts gadiem. Viņa dzejas un lugu tematika nav mazāk šokējoša un izaicinoša arī šodien. Bagātie un nabagie, personība un vara, mīlestība un ideoloģija, indivīds un sabiedrība – visi šie pretstati un problemātika, kas ar tiem saistīta, ir tik pat sāpīga un aktuāla šodien. “Blakts” ir viena no V.Majakovska trim lugām. Tā Latvijas teātros ...
2014
  • Īsmetrāžas spēlfilma ”Augstāk par zemi”
  • Ābele Jānis
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darbs balstīts uz teorētisku pētījumu kino teorijas un vēstures jomā un praksi, kas saistīts ar kino režijas, kino stilistikas, semantikas un tehniskās metodoloģijas apguvi. Darba galvenā sastāvdaļa ir īsmetrāžas spēlfilmas „Augstāk par Zemi”, (29 min) tapšana, kas ietver sevī praktisko un teorētisko posmu. Spēlfilmas, kas klasificējas kā īsfilma, uzņemšana koncentrēti parāda studiju un jaunrades procesa rezultātu, kas ietver - scenārija izveidi, sagatavošanās un izpētes darbu pirms sce...
2014
  • Latvijas modes dizaina, kā radošās industrijas, stratēģiskās vadības iespējas
  • Bumbiere Kristiāna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Modes dizaina industrija pasaulē pastāv jau visai ilgu laiku, taču tieši pēdējās desmitgadēs, kad aktualizējies radošo industriju jēdziena lietojums, tā, iekļaujoties šo industriju sastāvā, guvusi vēl ievērojamāku nozīmi. Lai pierādītu tās būtisko potenciālu un atbalsta nepieciešamību, dažādās valstīs veikta modes dizaina industrijas padziļināta izpēte un tādējādi pamatota augstā pievienotā vērtība un ekonomiskais devums, ko tā spēj sniegt.1 Latvijā līdzīgi, kā citās valstīs, modes dizains iekļa...
2014
  • Uztveres dinamika sociālo tīklu vidē: no rakstītā vārda līdz ikonai
  • Butručuka Inga
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Modernā sabiedrība ir pastāvīgā tehnoloģiju mediētā saziņas procesā, kurā visi lietotāji ir vienoti apjomīgā kontaktu tīklā. Arvien vairāk cilvēku ir pieslēgti šim tīklam teju nepārtraukti. Interneta pieslēgums rada komforta sajūtu, tas nodrošina viedtālruņu lietotājus ar iespēju būt sasniedzamiem, ar izklaidi un informāciju. Sociālo tīklu profili ir mūsdienu virtuālā vizītkarte. Sociālais tīkls ir kļuvis par nepieciešamību, par izklaides industrijas neatņemamu sastāvdaļu. Tā ir jauna vide, jaun...
2014
  • Dailes teātrascenogrāfisko ideju evolūcija starpkaru periodā (1920-1934)
  • Dzene Eihvalde Rūta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Nozīmīgākais pagrieziens 20.gs. režijā ir pāreja no „iekšējās režijas”1 uz inscenējošo režiju. „Iekšējās režijas” galvenā iezīme ir ar aktiermākslu perfekti izstrādāti, un atklāti dramatiskā varoņa pārdzīvojumi orientējoties uz psiholoģiju, attiecībām, īpašu nozīmi nepiešķirot skatuviskās telpas iespējām, bet to uztverot vien kā ilustrāciju. Savukārt inscenējošā režija tiecas sabalansēti, atkarībā no izrādes mērķa izmantot visus skatuviskos izteiksmes līdzekļus, radot jaunu pasauli, mākslas īste...
2014
  • Borisa un Arkādija Strugacku lugas „Pēterpils pilsētas žīdi” iestudējuma teorētiskais pamatojums
  • Gaile Inga
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Dilpomdarba iestudējumam izvēlējos Borisa un Arkādija Strugacku lugu „Pēterpils pilsētas žīdi” („Жиды города Питера„). Lugu izvēlējos, jo Boriss un Arkādijs Strugacki, līdz ar Margarētu Atvudu bija tie autori, kurus es atklāju sev pirms diviem gadiem – t.i. jau pieaugušā vecumā, jeb kā reiz teica mans kursa biedrs Latvijas Kultūras Akadēmijas dramaturgu bakalauru studiju programmā - Ansels Kaugers, mūža otrajā pusē. Kā cilvēkam, kurš daudz ir lasījis daiļliteratūru arī mūža pirmajā pusē, man šie...
2014

loading_gif