Maģistra darbi

Filtra kritēriji
Nosaukums Datējums
  • Kultūras pasākumi bērniem Latvijas kultūras centros pieredzes ekonomikas un kultūrpolitikas kontekstā
  • Kalniņa Inta
  • Latvijas Kultūras akdēmija
  • Maģistra darba tēmas “Kultūras pasākumi bērniem Latvijas kultūras centros pieredzes ekonomikas un kultūrpolitikas kontekstā” izvēli, pirmkārt, noteica jautājuma aktualitāte Latvijas kultūrpolitikas, Latvijas kultūras centru darbības stratēģiskā plānojuma un perspektīvas kultūrvides attīstības kontekstā. Otrais būtiskais tēmas izvēles pamatojums ir tās aktualitāte ilgtermiņā un pastiprinātās uzmanības pievēršana bērnu mērķauditorijai kultūras pasākumos pēdējo gadu laikā. Trešais minētā temata izv...
2016
  • Identitātes saglabāšanos ietekmējošo faktoru analīze vācbaltiešu biedrībās Vācijā, Latvijā un Igaunijā
  • Baranovska Anastasija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienu Rietumu kultūrtelpā, globalizācijas un multikulturālisma dominantes apstākļos arvien aktuālākas kļūst dažādas kolektīvās identitātes formas un izpausmes. Latvijā identitātes jautājums vēsturisko apstākļu dēļ ir īpaši nozīmīgs. Latviešu kultūras identitātes attīstību dažādos vēstures periodos ietekmēja vairākas tautas, piem., vācieši, krievi, zviedri, poļi un citi. 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā tagadējās Baltijas1 teritorijā līdzās pastāvēja divas spēcīgas, tomēr valodas un kultūra...
2016
  • Latvijas valsts simfonisko orķestru projektu vadības efektivitāte starptautisko projektu vadības metodoloģiju kontekstā
  • Novojevska Tatjana
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Darba pētniecības tēma ir Latvijas valsts simfonisko orķestru (Latvijas Valsts Simfoniskais Orķestris, Valsts Kamerorķestris “Sinfonietta Rīga””) projekta vadības efektivitāte projektu vadības starptautisko metodoloģiju kontekstā. Ar projektiem kultūras jomā tiek saprasts procesu kopums, kurā tiek apvienoti cilvēku, materiālu un finanšu resursi, lai noteiktā laikā un izmaksu grafikā sasniegtu definēto mērķi.1 Latvijas valsts simfoniskajos orķestros kā projekti tiek skatīti 1) koncertdarbības un ...
2016
  • Ziemeļkurzemes lībiešu kultūras mantojuma saglabāšana mūsdienās: lībiešu kopienas ieguldījums un valsts kultūrpolitikas nozīme
  • Peļāvina Madara
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Šī maģistra darba tēma ir “Ziemeļkurzemes lībiešu kultūras mantojuma saglabāšana mūsdienās: lībiešu kopienas ieguldījums un valsts kultūrpolitikas nozīme”. Tēmas izvēli noteikusi gan personiskā motivācija, jo autores dzimtā ir lībiešu senči, gan tas, ka Latvijas kultūras mantojuma –gan materiālā, gan nemateriālā –saglabāšana kopumā –un līdz ar to arī lībiešu kultūras mantojuma saglabāšana –ir neapšaubāmi aktuāla tēma. Šobrīd zinātnieki uzskata, ka Latvijā un visā pasaulē kopumā ir vien aptuveni ...
2016
  • Tautiskā tērpa un ta elementu tradicionāls un laikmetīgs lietojums 21. gadsimta Latvijā
  • Butāne Katrina
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • 21. gadsimts ar savu strauji mainīgo un informatīvi tehnoloģisko raksturu Latvijā tāpat kā visā pasaulē ir ienesis neatgriezeniskas pārmaiľas visā sabiedriskajā dzīvē, kas tiešā vai netiešā veidā ir skārušas ikvienu sabiedrības dalībnieku. Nemitīgā tehnoloģiju attīstība, kuras rezultātā informācijas apjoma pieaugums ir kļuvis neaptverams, veicina telpas robeţu zudumu, savukārt laiks ir kļuvis par materiālu vienību, kuras nekad nav gana. Globalizācijas un lokālās piederības apziľas attīstības ten...
2015
  • Krievu literatūras interpretācija režisora Vladislava Nastavševa teātra izrādēs
  • Studente Laura
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Krievu literatūras iestudējumi uz Latvijas teātru skatuvēm nav retums – katru sezonu skatītājiem tiek piedāvātas arvien jaunas izrādes. Alvis Hermanis Jaunajā Rīgas teātrī, Indra Roga Latvijas Nacionālajā un Valmieras Drāmas teātrī, Andrejs Jarovojs Ģertrūdes ielas teātrī, kā arī daudzi citi režisori iestudē gan krievu klasiķus, gan seko līdzi mūsdienu dramaturģijai. Tomēr no kopējā piedāvājuma izceļas režisora Vladislava Nastavševa (1978) izrādes – viņa izrādēs formai, neparastiem inscenējuma l...
2015
  • Kultūras produkta nozīme kafejnīcu un restorānu biznesa darbības nodrošināšanā Rīgā
  • Šķēle Anete
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Darba „Kultūras produkta nozīme kafejnīcu un restorānu biznesa darbības nodrošināšanā Rīgā ” ir izvērsts ieskats ēdināšanas uzņēmējdarbības mijiedarbībā ar kultūras aktivitātēm. Darba teorētiskā daļa veidota, pamatojoties uz Dž. Gilmora, Dž. Paina, P. Drakera, S. Godina, P. Fiska, Dž. Rifkina un citu autoru radīto literatūru un pieejamajiem avotiem. Pētījuma mērķis, izmantojot kvalitatīvo un kvantitatīvo metodoloģiju, noskaidrot kultūras produktu nozīmi kafejnīcu un restorānu biznesa darbības no...
2015
  • Dokumentālā filma „Laiks!” - etodes un mērķis
  • Tomašicka Katrīna
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Dokumentālais kino. Ko mēs saprotam ar šiem vārdiem? Tam ir daudzas izpausmes, zem šī vārdu salikuma slēpjas plašs darbu spektrs. Dokumentālais kino var būt gan ieskats eksotiskā vidē un dzīvesveidā („Nannook of the North” (1922.)), gan kinematogrāfiska poēma par autora iekšējo pasauli vai kādu notikumu „Kyaanisqatsi”(1982.), „The Drifters” (1929.)). Dokumentālais kino kalpo arī kā propagandas rīks, kas ietekmē cilvēku prātus („Man with the movie camer” (1932), „Triumph of the Will”, (1936.)), k...
2015
  • Erika Ādamsona noveles "X un Y" iestudējums Latvijas Radioteātrī
  • Treija Aija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Latviešu 20. gadsimta sākuma īsprozas meistara Erika Ādamsona (1907-1946) noveļu krājums "Smalkās kaites" (1937) ir iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. Šis krājums ietver dažādu cilvēku portretus, tos visus vieno kāda rakstura, dzīves uztveres īpatnība, ko autors nodēvējis par "smalko kaiti". E. Ādamsona cilvēks "par dažādiem sīkumiem viegli, ātri un bieži uztraucas, viņš cenšas harmonizēt savu personību, analizējot dažādas rakstura nepilnības un dīvainības jeb "smalkās kaites"; intelektuālisestē...
2015
  • Ekonomiskā krīze kā pārmaiņu katalizators Latvijas muzejos
  • Bertuse Ieva
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Lielāka vai mazāka mēroga pārmaiņas ir neizbēgama ikvienas organizācijas darbības sastāvdaļa. Tām var būt dažādi sociāli, politiski un ekonomiski iemesli, kas var veicināt gan iepriekš stratēģiski rūpīgi plānotas pārmaiņas, gan arī tādas, kas norisinās strauji kādu iepriekš neparedzamu notikumu dēļ. Tādēļ mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē, pārmaiņu tematika kļūst arvien aktuālāka arī tādu organizāciju vidū kā muzeji, kuru darbība ierasti saistās drīzāk ar saglabāšanu nemainīgā stāvoklī. Pētījum...
2015
loading_gif