Meklēt

Nosaukums Datējums
  • 19. un 20. gadsimta mijas modernizācijas procesu atspoguļojums Francijas agrīnajā kinomākslā
  • Kvjatkovska Madara
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • 19. un 20. gadsimta miju pasaules vēsturē iezīmē straujas un dziļas pārmaiņas, kuras vēsturiski pieņemts saukt par modernizācijas procesiem. Modernizācijas aizsākums meklējams jau 17. gadsimtā, tomēr 19. u n 20. gadsimtā ar modernizāciju saistītie procesi turpināja savu attīstības gaitu. Šajā laikā notiekošie procesi būtiski ietekmēja cilvēku dzīvi un turpmāku cilvēces attīstību. Piemēram, 19. gadsimtā izgudrotie telegrāfa aparāti un telefons ievērojami paplašināja iespējas sazināties un cilvēko...
2014
  • Franču laikmetīgās mūzikas ietekme uz latviešu mūziku 20. un 21. gadsimtā
  • Liepiņa Maija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba tēma tika izvēlēta, jo, Studējot Francijas un Latvijas starpkultūru programmā un interesējoties par laikmetīgo mūziku, darba autore otrā un trešā kursa darba ietvaros veica pētījumu par Francijas un Latvijas laikmetīgās mūzikas attīstības tendencēm 21. gadsimtā. Balstoties uz iepriekšējo gadu uzkrātajām zināšanām par laikmetīgās mūzikas attīstību, darba autore savā bakalaura darbā veic pētījumu par franču mūzikas ietekmēm latviešu mūzikā un galvenajiem ietekmju avotiem. Termins l...
2014
  • Latvijas kultūras mantojuma digitalizācijas nozīme sociālās atmiņas veidošanā
  • Ločmele Ina
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienās ļoti strauji norit sociālās pārmaiņas un tehnoloģiju attīstība, kas atstāj lielu ietekmi uz cilvēku dzīvesveidu, apkārtējo vidi, izglītību, profesionālo sfēru un rada sava veida apmulsumu. Aktualizējas jautājums par pagātnes lomu, pagātnes lietojumu mūsdienās. Cilvēkiem aizvien grūtāk kļūst plānot savu nākotni. 21. gs. paaudzei, salīdzinājumā ar iepriekšējo paaudzi , ir samērā sarežģīti definēt skaidru un drošu dzīves plānu: būt pārliecinātam, ka visu mūžu nodzīvos vienā valstī, strādā...
2014
  • Profānā skūpsta koncepta attēlojums Rietumeiropas stājglezniecībā
  • Martinsone Anda
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Kopš civilizācijas aizsākumiem kailums ir bijis organiska tēlo tājas mākslas izpausmes sastāvdaļa – vai tā būtu tēlniecība, lietišķā māksla, glezniecība, grafika vai arhitektūra. Cilvēka auguma apzināšanu un attēlošanu mākslas darbos var uzskatīt par tik pat dabisku un neapzinātu darbību kā elpošana vai staigāšana, ar piezīmi, ka dažādos Rietumeiropas mākslas vēstures periodos kailuma attēlošana bijusi tikai vairāk vai mazāk pieņemama konkrētā laika sabiedrības radītajos kanonos. ...
2014
  • Jāņa Akuratera personības un daiļrades percepcija latviešu literatūras vēsturē un kritikā
  • Matuseviča Edīte
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Jānis Akuraters (1876 – 1937) ir nozīmīgs latviešu literatūras darbinieks, kurš vairāk nekā četrdesmit gadus darbojies rakstniecībā, atstājot bagātīgu literāro mantojumu, kurā ietilpst ap 10 dzejas krājumu, ap 20 lugu, ap 10 stāstu krājumu, 2 romāni, kā arī tulkojumi no franču, norvēģu, vācu, angļu un pat spāņu valodas. Viņš bijis arī aktīvs sabiedriskais darbinieks, kurš piedalījies Latvijai nozīmīgos un izšķirošos vēsturiskos notikumos – 1905. gada revolūcijā , 1. Pasaules karā un Latvijas val...
2014
  • Vieta pilsētas telpā un tās realitāte: Berģi
  • Matvejs Jānis
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienās, attīstoties migrācijai , nepārtraukta cilvēka fiziskā pārvietošanās rada piederību, pašidentificēšanos un saikni ar vietu k ā noturīgu vērtību laikā skarošus jautājumus . Vieta, šķietami atrašanās pozīcija, ir viena no sarežģītākajām uztvertās realitātes vienībām. Tā ir kas vairāk par novietojumu un vietu, kura tiek apdzīvota, veidojot nometnes, ciematus un pilsētas. Mēs esam ietverti vietā un nekādi nespējam no tās atraisīties – kaut kur atrasties nozīmē dzīvot. Atrašanās var būt fiz...
2014
  • Vācu un amerikāņu kultūru specifisko atšķirību salīdzinoša analīze
  • Megne Agnese
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Tēmas izvēli noteica galvenokārt autores interese par dažādām kultūrām un to specifiskajām atšķirībām, kas atspoguļojas gan cilvēku uzvedībā, gan citās dzīves jomās. Bakalaura darba autorei studiju gaitā radās iespēja ERASMUS programmas ietvaros piecus mēnešus studēt Vācijā, paralēli teorētiskajām zināšanām iegūstot neatsveramu pieredzi saskarsmē ar citām kultūrām. Šī personiskā pieredze vēl vairāk padziļināja vēlmi iepazīt un izprast kultūru ietekmi uz cilvēk...
2014
  • Objektu teātris 20. gadsimta otrās puses kultūras kontekstā
  • Murāne Aija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Kopš 20. gadsimta vidus mākslinieki veido objektu teātra izrādes un joprojām notiek radoši meklējumi šajā jomā. Tomēr tā ir relatīvi jauna parādība teātra vēstures kontekstā, kā arī tā neiekļaujas pamatstraumes teātrī un ir maz pētīta. Taču pastāv dažādas iniciatīvas un objektu teātris kā fenomens tiek pētīts no dažādiem aspektiem. Piemēram, 2013. gadā, pateicoties Lielbritānijas Mākslas un humanitāro zinātņu pētniecības padomes atbalstam, teātra pētnieki Šons Mjats ( Sean Myatt ) un Dens Vats (...
2014
  • Martina Hekmansa lugas „Das wundervolle Zwischending” tulkojums latviešu valodā
  • Ozols Mikus
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba nosaukums un tēma ir „Martina Hekmansa lugas „Das wundervolle Zwischending” tulkojums latviešu valodā. Bakalaura darba mērķis ir kvalitatīvs šīs lugas tulkojums latviešu valodā. Lugu vācu valodā sarakstījis 1971.gadā dzimušais vācu rakstnieks un dramaturgs Martins Hekmanss (Martin Heckmanns). Hekmanss ir viens no vairāk uzvestajiem laikmetīgajiem dramaturgiem Vācijā, un viņš ir atzīts arī par vienu no labākajiem jaunās paaudzes dramaturgiem. Luga pirmo reizi uzvesta 2005.gada 10....
2014
  • Hipsteru subkultūras kultūrspecifiskās identitātes izpausmes Berlīnē un Rīgā
  • Pabērza Alise
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Tēmas izvēles pamatojums: Tēmas izvēli noteica vairāki faktori. Pirmkārt, to ietekmēja autores interese par hipsteru subkultūru kā tādu, kā arī veicinošais faktors – gadu ilga uzturēšanās Berlīnē, kur pastāvīgi nācās saskarties ar hipsteriem un dažādām hipsteru subkultūras izpausmēm. Otrkārt, bakalaura studiju specializācijas Starpkultūru sakaru Latvija – Vācija ietvaros autore apguva teorētiskos kursus saistībā ar kultūras antropoloģiju, starpkultūru komunikācijas teoriju un šo humanitāro zināt...
2014

loading_gif