|
| |||||||||||||||||
Lav Referāts 3. Eiropas komunikācijas zinātņu konferencē (Eiropas komunikācijas pētniecības un izglītības asociācija, Hamburga, 2010.gada 12.–15. oktobris). Lauras Āboliņas un Mārtiņa Zandberga vāka dizains. |
lav Rakstā aplūkota Otrā pasaules kara sociālās atmiņas sarežģītība Baltijā, kas atspoguļojas tam veltīto pieminekļu atmiņas tekstūrā. Pagātnes intensitāte ir veicinājusi bagātu pieminekļu topogrāfiju, turklāt to izveidošanas motivācijas ir bijušas atšķirīgas. Pieminekļi ir tapuši gan pateicoties atmiņu kopienu iniciatīvām, gan to uzstādīšanu noteikusi totalitārā vara. Baltijas atmiņas tekstūra ir komplicēta, to nosaka skatījumā uz pagātni atšķirīgu atmiņu kopienu pastāvēšana. Vienai Otrā pasaules kara beigas Eiropā nozīmēja PSRS triumfu, otrai – padomju okupācijas un represiju atsākšanos. Referātā tiek iezīmēta šī Baltijas sociālās atmiņas problēma, kuras risinājumam tiks veltīti turpmākie pētījumi. |
eng This paper discusses the complicated nature of social memories about World War II in the Baltic States, as reflected in the texture of memory which relates to monuments that have been established therein. The intensity of the past has promoted a wealth of monuments, and motivations for the establishment of monuments have differed. There are monuments which exist thanks to initiatives on the part of memory communities, while others were established at the instruction of the totalitarian regime. The texture of memory in the Baltic States is complex. It is dictated by the fact that different memory communities exist in terms of views about the past. For one community, the end of World War II in Europe meant the triumph of the USSR, while for the other it meant the institution of the Soviet occupation and its attendant repressions. The author has analysed this aspect of the social memory of the Baltic States. Future research will be devoted to solutions for the issues that remain in place. |
