Search

Nosaukums Issue year
  • Marsela Emē lugas “Minotaurs” tulkojums un darbā ietvertās franču kultūras īpatnības
  • Vecvagare Katrīne
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Starpvalodu tulkošana ir māksla interpretēt, māksla pārzināt kā dzimto, tā svešvalodu, veidot loģisku un saprotamu vēstījumu, kā arī pārzināt un spēt pielīdzināt valodas līdzekļus un nacionālās kultūras semantiku nereti pilnīgi atšķirīgam kontekstam. Lai gan tulkojumu veikšanas prakse datējama ar laiku pirms mūsu ēras un tādu domātāju kā filozofa un literāta Cicerona un romiešu dzejnieka Horācija darbiem, tā vēl aizvien uzskatāma par nebeidzamā attīstībā pastāvošu va...
2014
  • Dailes teātrascenogrāfisko ideju evolūcija starpkaru periodā (1920-1934)
  • Dzene Eihvalde Rūta
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Nozīmīgākais pagrieziens 20.gs. režijā ir pāreja no „iekšējās režijas”1 uz inscenējošo režiju. „Iekšējās režijas” galvenā iezīme ir ar aktiermākslu perfekti izstrādāti, un atklāti dramatiskā varoņa pārdzīvojumi orientējoties uz psiholoģiju, attiecībām, īpašu nozīmi nepiešķirot skatuviskās telpas iespējām, bet to uztverot vien kā ilustrāciju. Savukārt inscenējošā režija tiecas sabalansēti, atkarībā no izrādes mērķa izmantot visus skatuviskos izteiksmes līdzekļus, radot jaunu pasauli, mākslas īste...
2014
  • ERASMUS programmas nozīme jauniešu Eiropas identitātes veidošanā
  • Vecvagare Linda
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Diskusija par Eiropas identitāti kļuvusi īpaši populāra pēc vairāku Eiropas līgumu noraidīšanas referendumos. Pastāvīga vēlētāju aktivitātes samazināšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un demokrātijas trūkums veicinājis ES nepieciešamību meklēt jaunus veidus kā tuvināties pilsoņiem, it īpaši jauniešiem. ES pēdējos gados pielikusi daudz pūļu, lai veidotu saikni ar jauniešiem, paaugstinātu to interesi un veicinātu līdzdalību.1 Tas kļuvis īpaši aktuāli šogad, kad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas,...
2014
  • Kurts Fridrihsons - laikmets, personība, māksla
  • Veigura Ilze
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Pievērsties K. Fridrihsona mākslai un personībai mani pamudināja mākslinieka spēja radīt individuālu distancētības, stilizācijas un iekšēju refleksiju cauraustu rokrakstu. Šajā darbā blakus mākslinieciskā rokraksta attīstības pētniecībai pievēršos K. Fridrihsona daiļrades vērtējumam laikmeta mākslas kontekstā, kas nav līdz galam apzināts un izpētīts aspekts. Mākslinieka daiļradi pētīju jau iepriekš, izstrādājot kursa darbus - „Kurta Fridrihsona daiļrade – grāmatu ilustrācijas” un „Tematiskie mot...
2014
  • Borisa un Arkādija Strugacku lugas „Pēterpils pilsētas žīdi” iestudējuma teorētiskais pamatojums
  • Gaile Inga
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Dilpomdarba iestudējumam izvēlējos Borisa un Arkādija Strugacku lugu „Pēterpils pilsētas žīdi” („Жиды города Питера„). Lugu izvēlējos, jo Boriss un Arkādijs Strugacki, līdz ar Margarētu Atvudu bija tie autori, kurus es atklāju sev pirms diviem gadiem – t.i. jau pieaugušā vecumā, jeb kā reiz teica mans kursa biedrs Latvijas Kultūras Akadēmijas dramaturgu bakalauru studiju programmā - Ansels Kaugers, mūža otrajā pusē. Kā cilvēkam, kurš daudz ir lasījis daiļliteratūru arī mūža pirmajā pusē, man šie...
2014
  • Politiskā performance un performance politikā. Vladimira Putina prezidentūra
  • Galēja Liena
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba „Politiskā performance un performance politikā. Vladimira Putina prezidentūra.” pētījuma priekšmets ir politiskā performance un performances līdzekļu lietojums politikā mūsdienu Krievijā. Darba ietvaros pētīts, kā politisko performanci izmanto Krievijas valdošā elite un tai opozicionārie spēki, kā arī analizēta abu šo politiskās performances prakšu savstarpējā ietekme. Pētījums balstās pieņēmumā, ka valdošās elites realizētās publiskās performances formas un opozīcijas aranžētās p...
2014
  • Maģistra darba „Māsa” teorētiskais pamatojums
  • Griezis Sandis
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienu kino mākslas kultūra nav iedomājma bez kinomākslas un televīzijas, šiem likumīgajiem radio un kinomatogrāfa pēctečiem. Tomēr sākumā kino tika uztverts kā antikultūra, jo uz ekrāna panāktā ilūzija bija ļoti elementāra, nesniedzās ārpus gadatirgus atrakcijas ietvariem, kurai estētikas jomā nav nekādas nākotnes. Kino vēsturnieks N. Ļebedevs savā grāmatā citē jaunā žurnālista K. Čukovska sarkastisko spriedumu: brīnumu brīnums, jaunākais, nepārspētais un nepārspējamiascilvēka ģeniālā prāta a...
2014
  • Kino demonstrēšanas specifika Madonas rajonā no 1940. līdz 1975. gadam
  • Grudule Madara
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Maģistra darba tēma ,,kino demonstrēšanas specifika Madonas rajonā no 1940. līdz 1975. gadam” ir izvēlēta, balstoties uz bakalaura un maģistra studijās iegūtajām zināšanām par kino mākslu, kā arī, pamatojoties uz interesi par lokālām kultūras izpausmēm. Izvēlētā tēma pasaules mērogā ir ļoti plaša, tomēr, fokusējoties uz pētāmo priekšmetu, tēmas robežas tika novilktas caur izvēlēto reģionu un laika periodu. Maģistra darbā tiks pētīta kino demonstrēšana un kino izrādīšanas formas Madonas rajonā la...
2014
  • Producenta darbības priekšnoteikumi un iespējamie prakses modeļi skatuves mākslās nevalstiskajā sektorā Latvijā
  • Grutmane Zane
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Producents ir viena no kultūras procesu vadības un menedžmenta profesijām. Lai gan profesijas pirmsākumi ir meklējami komerciālajā kultūrā, tomēr producents arvien biežāk kļūst sastopams nevalstiskajā skatuves mākslas sektorā. Par nepieciešamības pieauguma pamatu ir jāmin pēdējo divu desmitgadu straujais neatkarīgo mākslinieku un alternatīvo iniciatīvu pieaugums, kā arī sektora paplašināšanās un tās stabilitātes nostiprināšanās kopējā kultūras kontekstā. Izpratne par producenta profesiju nevalst...
2014
  • Diplomdarba izrādes „Paija.Maija” teorētiskā analīze
  • Kalniņa Sandija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • "Paija. Maija" ir Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūras studentes Sandijas Kalniņas noslēguma darbs teātra režijā. Izrādes veidotāji, par pamatu ņemot visiem zināmo Annas Brigares lugas "Maija un Paija" sižetu, radījuši savu versiju par Maiju, Paiju un Vari, kas no bērniem domāta darba pārtapis par pasaku pieaugušajiem. Es esmu viena no cilvēkiem, kas agrā bērnībā tika lasījusi Annas Brigaderes lugu „Maija un Paija”. Šis stāsts vienmēr ir šķitis pasakains, aizkustinošs un ļoti daudznozīmīg...
2014

loading_gif