Studiju laikā Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautisko kultūras sakaru Latvija –
Francija apakšprogrammā bakalaura darba autore apguvusi franču valodu, kā arī guvusi
ieskatu dažādos tās pielietojuma veidos. Autori īpaši ieinteresējusi tulkošanas nodarbe,
kuras meistarīga pārvaldīšana saistīta ne tikai ar valodas zināšanām, bet arī ar kultūras
pētījumiem un risinājumu meklējumiem, tāpēc visatbilstošākais uzdevums savu spēju
apzināšanai un apliecināšanai studiju n...
Muzejs kā viena no cilvēces atmiņas institūcijām ir kalpojusi sabiedrības interesēm jau pēdējos 200 gadus un arī mūsdienās, kad strauji attīstās tehnoloģijas un mainās sabiedrības brīvā laika pavadīšanas ieradumi, muzeji nav izzuduši no cilvēku ikdienas. 2014.gadā Latvijā darbojās 1471 muzeji un biedrības "Culturelab" veiktais pētījums2 liecina, ka, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis. Daļa muzeju jau sen ir zināmi kā tūrisma galamērķi, bet pētījums3 rāda, ka muzeju apmeklētības d...
Pētījums “Projekta “Latvijas skolas soma” ieviešana izglītības iestādēs” veikts pēc
Kultūras ministrijas pasūtījuma 1
. Pētījuma mērķis ir noskaidrot kultūras pakalpojumu
pieejamību Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēniem, balstoties uz ministrijas ar 2015.gada
13.oktobra rīkojumu Nr.5.1.-1-227 “Par projekta “Kultūras skolas soma” darba grupas
izveidošanu” izveidotās starpinstitucionālās darba grupas izvirzītajiem uzdevumiem, lai
izstrādātu projekta “Latvijas skolas soma” konceptu un saga...
Mūsdienu Rietumu kultūrtelpā, globalizācijas un multikulturālisma dominantes apstākļos arvien aktuālākas kļūst dažādas kolektīvās identitātes formas un izpausmes. Latvijā identitātes jautājums vēsturisko apstākļu dēļ ir īpaši nozīmīgs. Latviešu kultūras identitātes attīstību dažādos vēstures periodos ietekmēja vairākas tautas, piem., vācieši, krievi, zviedri, poļi un citi. 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā tagadējās Baltijas1 teritorijā līdzās pastāvēja divas spēcīgas, tomēr valodas un kultūra...
Bakalaura darba tēma ir „Reidunas Ombē sastādītā krājuma „Vai norvēģiem ir raksturīgi būt nepieklājīgiem? Stāsta iebraucēji” trīs eseju tulkojums”. Darba mērķis ir radīt kvalitatīvu tulkojumu latviešu valodā, kas ir piemērots vidējā lasītāja vajadzībām un spējām, bet atbilstu oriģinālā teksta specifikai. Bakalaura darba praktiskās daļas ietvaros autore ir tulkojusi trīs esejas no Reidunas Ombē sastādītā krājuma „Vai norvēģiem ir raksturīgi būt nepieklājīgiem? Stāsta iebraucēji”, kuru autori ir c...
Audiovizuālajās mākslās pēdējās desmitgadēs vērojams straujš tempa pieaugums saturā un formā, pie kā kultūras produktu patērētāji spiesti pierast. Šī tendence daudziem skatītājiem arvien biežāk rada grūtības izbaudīt darbus, kam piemīt lēnāks temps, izraisot nemieru, nepatiku un vēlmi sūdzēties par garlaicību. Taču paralēli pamatstraumei vienmēr darbojušies neatkarīgi kino veidotāji, kas paši izvēlas pielietotos izteiksmes līdzekļus, paļaujoties uz to skatītāju daļu, kas meklē alternatīvu pamats...
Bakalaura darba tēma ir „Norvēģu televīzijas kanāla NRK dokumentālā seriāla „Glimt av Norge” („Mirkļi Norvēģijā”) tulkojums latviešu valodā”. Tas ir jaunrades darbs, kurā tulkotas 12 sērijas no dokumentālā seriāla pirmās sezonas, kas filmēta 2010. gadā. Seriāla oriģinālvaloda ir norvēģu, un tas tulkots uz latviešu valodu „pēc dzirdes”, izmantojot dokumentājās filmas skaņas celiņu un par palīglīdzekli ņemot pieejamos norvēģu valodas subtitrus. Izmantoti ir subtitri, nevis skripts, tādēļ, ka autor...
Jaunrades darbu sastāda Juna Binga krājuma „Mezglu raksts” trīs stāstu tulkojums un tā teorētiskais pamatojums, kas iekļauj autora biogrāfijas un daiļrades raksturojumu, izmantotos tulkošanas paņēmienu aprakstu, kā arī tulkošanas procesā radušos problēmu un to piedāvāto risinājumu analīzi.
Bakalaura darbs iedalīts trīs nodaļās. Divas no tām sastāda teorētiskā daļa, bet trešo veido tulkojums latviešu valodā. Pirmā daļa ietver Juna Binga biogrāfijas un daiļrades raksturojumu. J. Bings bijis ievēro...
Šodien pieejamā informācija par moderno un modernisma mākslu ir ārkārtīgi plaša, un šī tēma dažādos pētījumos ir analizēta dažādos aspektos. Tas ir izskaidrojams ar to, ka modernisms ir ārkārtīgi ietilpīgs un sarežģīts jēdziens. Netrūkst pētījumu, kuri apraksta un skaidro dažādu modernisma mākslas virzienu būtību un atsevišķu mākslinieku veikumu. Arī Latvijā modernisma pētniecību aktualizējusi Dace Lamberga darbā “Klasiskais modernisms”, kurš arī šī darba tapšanā ir izmantots. Tomēr autores inte...
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
