Latviešu Jaunrades darbs Dāņu rakstnieces Helles Helles grāmatas "Eksempel på liv" tulkojums un ar to saistītie jautājumi ietver sevī šī daiļdarba tulkojumu, aprakstu par autori un viņas daiļradi, kā arī tulkojuma teorētisko pamatojumu. 20. gadsimta otrajā pusē Dānijā literatūras procesā parādās minimālisma virziena vēsmas un iezīmes no tādām valstīm kā, piemēram, Amerika un Francija. Amerikā šajā laikā notiek īso stāstu atdzimšana Reimonda Kārvera ( Carver ) daiļradē. Helles gadījumā īsproza nozīmē ikdienas raksturotas ainiņas, kas ir pietiekami absurdas un avangardiskas, lai tās nodēvētu par eksperimentiem – vēl jo vairāk tāpēc, ka tādu teksta formu, kāda ir "Eksempel på liv" , viņa savos turpmākajos darbos nomaina uz strukturētāku formu (nodaļām jeb ainiņām parādās virsraksti un aktoru tiešā runa nepāriet autora balsī). Spilgta iezīme "Eksempel på liv" ir tas, ka autore izmanto valodas spēli, piemēram, materializēti frazeoloģism i un lingvistiskas sakritības. Savdabīgs dīvainums daiļrades gaitā gan saglabājas, bet , te svarīgi, paliek minimālismam raksturīgā distancēšanās un atsvešinātība , kas tajā laikā vērojama arī latviešu prozā. Šādas iezīmes saskatāmas Rudītes Kalpiņas romānā " Vīrietis meliem, glaimiem, izpriecām " (1993) , Evas Rubenes stāstu krājumā " Pilsētas bērni " (1986) un Jāņa Vēvera stāstu krājumā " Kaugems un citi " (1993). Par Vēvera īsprozu literatūrkritiķis Guntis Berelis izsakās, ka „tie ir mazi teksti, kuros sižets ir tikko nojaušams un kurus veido ikdienas fragmenti . ”Pēc Ingolfa Kaspara (Ingolf Kaspar) domām minimālismā teksts tiek būvēts fragmentāri, un tajā kopumu nevar izšķirt; fokuss ir uz detaļām, ikdienas un trivialitātes attēlošanu. |
