Latviešu Mākslas galerijas, atšķirībā no to vēsturiskās funkcijas, šobrīd vairs nav vienīgās institūcijas, kas padara mākslu pieejamu auditorijai, turklāt digitālais laikmets nodrošina tās pieejamību arī virtuālā vidē, savukārt, māksliniekiem - pašiem veicināt savu darbu pārdošanu, samazinot nepieciešamību pēc starpnieka starp mākslinieku un pircēju. Mākslas tirgus Latvijā ir salīdzinoši jauna parādība un arī tajā pastāvošo mākslas galeriju skaits ir neliels. Ņemot vērā to, ka šīs galerijas nevarētu eksistēt bez māksliniekiem, kurus tās pārstāv, kuru izstādes rīko un kuru radošā darbība ir mākslas galeriju un paša mākslas tirgus pamats, ir svarīgi noskaidrot to, cik nozīmīgas māksliniekiem ir mākslas galerijas un to vai tās spēj sniegt pietiekamu ieguldījumu to radošās darbības izaugsmē, kā arī nozares profesionāļu atzinības un novērtējuma gūšanā. |
