Latviešu Federiko Garsijas Lorkas luga „Asins kāzas” ir darbs, pret kuru gadu gaitā ir izveidojusies liela pietāte, kas varētu būt iemesls tam, ka šī luga Latvijas teātros nav iestudēta ļoti sen. Spānijas kultūras specifika, kas caurvij visu autora daiļradi arī apgrūtina viņa darbu iestudēšanu, jo Latvijas publikai „spāľu kaislības” bieži vien saistās ar televīzijas melodrāmām, kā arī latviešu mentalitāte un temperaments spēcīgi kontrastē ar Andalūzijas traģēdijā aprakstīto varoľu rīcību un emociju izpausmēm. Taču,mēģinot paskatīties uz lugu no cita skatu punkta un ievietojot notikumus stilizētā un sirreālā mūsdienu vidē, tās aktualitāte un tēmu bagātība tikai paplašinājās. Gluţi kā grieķu traģēdijas, kuru pārlaicīgos un arhetipiskos stāstus iespējams iestudēt atkal un atkal, arī Lorkas it kā „tipiski spāniskā” dramaturģija spēja uzrunāt arī mūsdienu Latvijas iedzīvotājus. Vendettas ideja un dzimtu naids tikpat labi var tikt attiecināts uz bezmērķīgo naidu starp latviešiem un Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Un, tāpat kā lugā „Asins kāzas” no šāda naida nav iespējams gūt nekādu labumu, jo beigās aiziet bojā gan „labās dzimtas”, gan „sliktās dzimtas” pārstāvis, un neviens nav uzvarētājs. Arī Lorkas lugā atveidotās nelaimīgās sievietes, kuras precas vai nu piespiedu kārtā vai arī dzīvo nelaimīgās laulībās, apspieţot savas kaislības, nebūt nav novecojusi tēma. Protams, piespiedu laulības mūsdienu Latvijā ir reta parādība, taču aprēķina un daţādu iemeslu dēļ nelaimīgas laulības ir ikdiena. Sabiedrības spiediens uz sievieti, kas joprojām zākājoši izmanto vārdu „vecmeita”, bet slavinoši – „vecpuisis”, nekur nav pazudis, tikai pārveidojies un kļuvis slēptāks, liekot pašai sievietei izdarīt uz sevi iekšēju spiedienu precēties. Padarot traģēdiju trijos cēlienos par muzikālu traģikomēdiju divos cēlienos, „Asins kāzas” ieguva gan humora devu, gan nepazaudēja traģisko, izvairoties no mēģinājumiem „izlikties par spāľiem”. |
Angļu Staging of plays by Federico Garcia Lorca is a difficult task, since the material has gained the status of a classic. It also is seen as thoroughly Spanish, thus making it harder to link it to Latvian everyday life. However, by choosing a modern setting – a 24 hour liquor shop/bar – and making it into a surreal and stylized environment, the play gained a new topicality. The tragedy in three acts became a musical tragicomedy in two acts, dealing with the issue of marriage and the pressure to wed even in the contemporary and emancipated society. By using elements of epic theatre, musical theatre, comedy and influences of David Lynch, the performance of „Blood Wedding” became a collage, leading to the tragedy described by Lorca. The constant inevitability of fate and death is ever present in the play and also in the staging. However, to reabilitate the women of the story who would be have to spend the rest of their lives locked inside four walls to mourn their dead men, the finale of the staging was performed as a song of forgiveness and new beginnings. |
