Latviešu Federiko Garsija Lorka ir viens no nozīmīgākajiem spāņu 20. gadsimta pirmās puses rakstniekiem, bet nenoliedzami – būtiskākais tā laika dramaturgs, kura darbi ir aktuāli arī šobrīd, ne tikai pateicoties savai literārajai darbībai, bet arī savas personības un dzīves stāsta dēļ, kas vēl joprojām atstāj daudzus neatbildētus un neatrisinātus jautājumus. Lai arī Spānijā par šo autoru tapuši neskaitāmi pētījumi un sarakstītas visdažādākās grāmatas, Latvijā zināms salīdzinoši maz. Lorkas dramaturģija pie mums ir pietiekami bieži iestudēta ( „Asins kāzas” (vai agrāk zināma ar nosaukumu „Asiņainās kāzas”), „Bernardas Albas māja”, „Brīnišķīgā kurpniece”, „Dona Perlimplina mīlestība”), tomēr plašāka pētījuma latviešu valodā nav, kā arī nav izdotas latviski tulkotas Lorkas lugas. Tas mani motivēja jau bakalaura darbā pievērsties šī autora daiļradei, konkrētāk – viņa dramaturģijai, jo, pateicoties pabeigtām spāņu valodas un kultūras studijām, ir iespēja lasīt un analizēt Lorkas darbus un pētījumus par viņu oriģinālā valodā ar nelielu cerību, ka perspektīvā kādreiz kāda no dramaturga lugām tiktu arī iztulkota un izdota latviski. Tāpēc maģistra darba izpētes objekts ir trīs slavenās Lorkas traģēdijas – „Asins kāzas” (1932), „Jerma” (1934) un „Bernardas Albas māja” (1936) -, kuras dēvētas arī par t.s. zemnieku vai lauku traģēdijām, un metaforas tajās, ņemot vērā to, ka Lorka šajos darbos piedāvā izteikti metaforisku pasaules portretējumu. Maģistra darba mērķis ir, analizējot Federiko Garsijas Lorkas dramaturģiju Spānijas teātra kontekstā, atskatoties uz viņa dzīves gaitu, tās nozīmi un lomu viņa daiļradē, kā arī vērtējot dažādas viņa dramaturģijas kopējās iezīmes un ietekmes, izpētīt telpas, laika un valodas metaforas šajās trīs zemnieku traģēdijās, lai caur metaforu prizmu atšifrētu lugā iekodētās kultūras un sabiedrības normas (gan nacionālās, gan universālās un vispārcilvēciskās). |
