Latviešu 21. gadsimts ar savu strauji mainīgo un informatīvi tehnoloģisko raksturu Latvijā tāpat kā visā pasaulē ir ienesis neatgriezeniskas pārmaiľas visā sabiedriskajā dzīvē, kas tiešā vai netiešā veidā ir skārušas ikvienu sabiedrības dalībnieku. Nemitīgā tehnoloģiju attīstība, kuras rezultātā informācijas apjoma pieaugums ir kļuvis neaptverams, veicina telpas robeţu zudumu, savukārt laiks ir kļuvis par materiālu vienību, kuras nekad nav gana. Globalizācijas un lokālās piederības apziľas attīstības tendences visā pasaulē iet roku rokā, tādā veidā cilvēki mēģina atrast savu vietu nebeidzamu pārmaiľu laikmetā. Saprotot, ka vienkārša distancēšanās no globālās pasaules vairs nav iespējama, katrs tomēr mēģina atbildēt uz jautājumu – kas es esmu un kāda ir mana vieta visā šajā kultūru daudzveidībā? Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jānoskaidro, kādu dimensiju ietvaros var analizēt konkrētas identitātes pastāvēšanu un tās konstruēšanu. Par šādām dimensijām var uzskatīt, piemēram, piederību noteiktam dzimumam, reliģijai, daţādiem sociāliem slāľiem un subkultūrām, kā arī noteiktām etniskām vai nacionālām grupām. Iespējams, analizējot kāda konkrēta indivīda identitāti, var runāt arī par vairākiem citiem patības aspektiem, taču skaidrs ir viens – katra no šīm dimensijām ir pietiekami ietilpīga, lai tā kļūtu par atsevišķa pētījuma pamatu. Tomēr šajā darbā uzmanība tiks pievērsta tieši etniskās identitātes ietvaram, jo tā ir viena no nozīmīgākajām dimensijām, ar kuras palīdzību cilvēki jau izsenis sevi nodalījuši no citiem, turklāt pieaugošas globalizācijas apstākļos, tieši etniskums sociālajā komunikācijā ir kļuvis par daudznozīmīgu, nereti pat neērtu, bet, iespējams, personīgi ļoti aktuālu jautājumu. |
Angļu The research paper “Traditional and Contemporary Use of Latvian National Costume and Its’ Elements in the 21st Century” focuses on contemporary use of Latvian national costume and its‘ elements in modern culture. The crucial reason for choosing the national costume and its‘ elements as research objects, was their sudden revival and extended use in last few years. Therefore, the main purpose of the research is to clarify and determine contexts, motivations, causes, and reasons of the contemporary use of ethnical elements in order to verify the hypothesis – the intensified use of the ethnical elements in daily context is the consequence of the processes of searching for stability and identity in the ever changing and uncertain modern society. The main body of the research is structured in three chapters. The first chapter presents a detailed analysis and comparison of theoretical observations regarding description of the sociocultural context (Zygmunt Bauman ―Liquid Modernity‖), ethnic groups as social organizations (Fredrik Barth ―Ethnic Groups and Bounaries‖), clothing as a system and organization of society (Roland Barthes ―The Language of Fashion‖), as well as conceptual comprehension of tradition in relation with contemporary processes (Simon J. Bronner ―Explaining Tradition: Folk Behavior in Modern Culture‖). The second chapter is devoted to depicting and explaining the traditional use of the Latvian national costume and its‘ elements. It pays specific attention to national costumes‘ development, its‘ significance in the context of Latvian Song and dance festival, as well as the value and attitude towards the traditional national costume in modern society and its‘ use in particular events. The last chapter focuses on the main research object – the contemporary use of traditional national costume and its‘ elements. The first subchapter introduces the reader with preconditions regarding the formation of ethnic style as a trend in esthetics and mode of thinking; further ideas reveal the ethno-design as a creative movement in Latvia. Third subchapter presents particular ways of national costumes‘ contemporary transformation. The last subchapter depicts the availability and economical aspects of ethno-design objects. The main method used in theoretical part is qualitative text analysis and comparison; the most important body of source material for the empirical study consists of publications in the Latvian press from 2000 till 2015. In order to gather and supplement empirical knowledge, the author has performed a direct observation in Latvian society. In order to create an understanding of the nature of handiwork and newborn brands, the study of the web sites and social network profiles’ of ethno-design object manufacturers‘ played a significant part. |
