Latviešu Temata izvēle un aktualitāte: Kultūras projektu menedžmentā un īpaši situācijās, kad nepieciešams piesaistīt finansējumu, projektu vadītājiem nemitīgi nākas argumentēt un pamatot finansējuma nepieciešamību, īpaši tad, ja tas ir publiskais finansējums. Kā biežākie ieguvumi parasti tiek minēti emocionāli (piem., attīstība, uzlabošana, popularizēšana) vai sociāli nozīmīgi labumi (piem., izglītošana, informēšana). Kultūras jomā starp argumentiem nav populāri minēt, ka ir izdevīgi ieguldīt līdzekļus kultūras pasākumos, jo tiem būs ekonomiskā ietekme vai arī reāli valsts vai pašvaldību budžetos netiešā veidā atgriezīsies vairāk līdzekļu, nekā šajā brīdī tiek lūgts atbalstam. Tāpat publiskajā telpā regulāri ir dzirdami komentāri un neizpratnes pilni jautājumi par to, kāpēc ir jāiegulda kultūrā (ar to vairāk domājot izklaidējošo funkciju), ja tajā pašā laikā valstij trūkst līdzekļu veselības aprūpei vai skolotāju algām, vai īpaši šobrīd aktuālajiem aizsardzības jautājumiem. Maģistra darbam izvēlētā tēma Kultūras pasākumu ekonomiskā ietekme. Pasaules koru olimpiādes piemērs ir ļoti aktuāla ne tikai no kultūras menedžeru skatpunkta, bet arī sabiedrības un finansējuma devēju izpratnes veicināšanas nolūkā. Eiropas kultūras galvaspilsētas gads aizritējis skaļi un pamanāmi, un šis ir īstais brīdis izvērtēt padarīto gan mākslinieciski, gan arī finansiāli, veikt pētījumus un analīzes, lai pievērstu sabiedrības uzmanību un ar skaitļiem un faktiem parādītu, ko tieši un cik daudz esam ieguvuši, turklāt šoreiz ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Maģistra darba pētījuma ietvaros autore izvēlējusies vienu no Rīga 2014 pasākumiem, kas saistīts ar lielu ārzemju viesu ieplūdumu Rīgas pilsētā – Pasaules koru olimpiādi. Pētījuma pamatproblēma: Atsaucoties uz iepriekš minēto, Latvijā ir pieaugošs pieprasījums no jomas profesionāļu puses un kvalitatīvu jomas pētījumu nepietiekamība, tāpēc aktualizējas nepieciešamība attīstīt un popularizēt kultūras pasākumu ekonomiskās ietekmes novērtējuma prakses. |
Angļu Master’s Thesis Economic Impact of Cultural Events. Example of the World Choir Games. Author: Kristīne Freiberga, supervisor Doc., Mg. art. Ieva Zemīte. The present Thesis consists of 3 chapters, 12 subchapters and 4 annexes; the Paper includes 12 tables, 5 figures and 67 titles in the sources and literature list. The aim of the Master’s Thesis was to find the most suitable method for measuring the economic impact of cultural events, evaluate the economic impact of the World Choir Games 2014 and outline a template for an economic impact calculator, considering the Latvian situation. On the whole, the Paper succeeds to achieve the aforementioned aim. The first chapter of the Paper analyses the incentive for carrying out an economic impact study, deals with the experience of foreign researchers and compares several methods for analysing the economic impact of cultural events. The second chapter describes the aims and fundamental principles of the World Choir Games, as well as the organizational process and partners involved; it even analysis the various types of events. The third chapter of the Paper evaluates the daily expenses of participants; by using the economic impact assessment method it calculates the direct, the induced, the indirect and the total economic impact of the World Choir Games, as well as the indirect effect of revenue. Direct economic impact or the economic impact of the organizers is negative, meaning no vital foreign funds were raised for organizing an international event. The average participant daily expenditure was 112 €; the induced economic impact – 11.8 million Euros. Through provision of services the World Choir Games provided an additional 10.4 million Euros (indirect economic impact) to other economic sectors in 2014. In total 0.30 Euros or 30 % of each euro, which was spent to organise the World Choir Games in 2014, were channelled to enterprises of other sectors. The assessment of the total economic impact of the World Choir Games 2014 constitutes 21.6 million €. |
