Dokumentālā filma „Laiks!” – etodes un mērķis

    NosaukumsDokumentālā filma „Laiks!” - etodes un mērķis
    Publikācijas tipsMaģistra darbi
    AutorsTomašicka, Katrīna
    Oriģināla radīšanas gads2015
    IzdevējsLatvijas Kultūras akadēmija
    Valodalatviešu
    Institūcijas nosaukumsLatvijas Kultūras akadēmija
    NozareHumanitārās zinātnes

    Latviešu

    Dokumentālais kino. Ko mēs saprotam ar šiem vārdiem? Tam ir daudzas izpausmes, zem šī vārdu salikuma slēpjas plašs darbu spektrs. Dokumentālais kino var būt gan ieskats eksotiskā vidē un dzīvesveidā („Nannook of the North” (1922.)), gan kinematogrāfiska poēma par autora iekšējo pasauli vai kādu notikumu „Kyaanisqatsi”(1982.), „The Drifters” (1929.)). Dokumentālais kino kalpo arī kā propagandas rīks, kas ietekmē cilvēku prātus („Man with the movie camer” (1932), „Triumph of the Will”, (1936.)), kā arī sociālu problēmu atspoguļošanai („Vai viegli būt jaunam?” (1986.)) un pat kalpo kā mācību materiāls („Duck and cover” (1951.) civilās aizsardzības filma par atomkaru). Kino teorētiķis Bils Nikols (Bill Nichols) pat atzīst, ka „paskaidrot, kas ir dokumentālais kino, ir tikpat grūti, kā paskaidrot, kas ir „mīlestība” vai „kultūra””. Rodas jautājums - kur ir robeža starp to, ko būtu jādēvē par dokumentālo kino un ko nebūtu. Šis jautājums ir raisījis diskusijas jau kopš filmas „Nanook of The North” iznākšanas. Šīs filmas autors Roberts Džozefs Flahertijs, iemūžināja eskimosu ģimenes dzīvi vairāku gadu garumā. To darot viņš lika tiem izspēlēt sadzīviskas ainas un dzīvesveidu, kādā viņi paši vairs nedzīvoja jau vairākas paaudzes. Tādēļ šajā darbā vēlos apskatīt vairākus dokumentālā kino jēdzienus un ar to palīdzību piedāvāt savu definīciju šim žanram.

    Angļu

    Theoretical work „Documentary „Time!” - methods and aim” is made from analysing theory about documentary film and analysing my authors own experience while making short documentary „Time!”. „Time!” portrays ex- boxer, champion of USSR, who now, at the age of 70, owns simple, not very good looking box club in the heart of most dangerous area of Riga. Analysis of concept and term of „documentary film” is provided in the first chapter of theoretical work, further on author turns to question of „truth” and „reality” of documentary films and borderline between fiction and documentary. In the end author comes to conclusion that documentary film is „truth” of an author and can’t be viewed as an objective mirror to reality. But to create this authors own perspective and story about facts happening in reality several tools and methods are used to manipulate with reality and create its own story. Despite its faint definition and subjectivity documentary film still is closest of genres to reality as its made from actual facts and peaces of reality arranged by an author. And it starts dialogue with audience - makes it think, feel and even react.

    loading_gif