Latviešu 21. gadsimta cilvēki dzīvo vispasaules saziņas laikmetā, kur valoda ir saziņas „valūta” (ES 2010, 2). Valoda ir daudzveidīgs un ietilpīgs instruments, kas katram ir dabas dots un tiek izkopts pasaules izziņas gaitā. Strauji lingvistiskās asimilācijas tempi, multilingvisms kā nākotnes cilvēka iezīme, globālās informācijas apmaiņas sistēmas, ekonomiskās integrācijas tendences mūsdienu pasaulē rada aizvien lielāku valodu konkurenci (VVPS 2014, 4). Zināms, ka dzimtā valoda atklāj plašu pasauli, bet vēl vairākkārt plašāku to paver svešvalodas. Līdz ar to mērķi, kādēļ tiek apgūtas svešvalodas, var būt dažādi un tie nosaka apgūstamo svešalodu izvēli, skaitu un līmeni. |