Latviešu Otrā pasaules kara beigu posmā no Latvijas bēgļu gaitās devās liels skaits latviešu. Lielākā daļa nonāca Vācijā, no kurienes 40. gadu beigās izklīda pa visu pasauli, bet daļa bēgļu pāri jūrai 1944. gadā un 1945. gada pirmajos četros mēnešos devās uz ne tik tālo kaimiņzemi Zviedriju. Tur nokļuva apmēram četri tūkstoši latviešu, liela daļa no viņiem šajā Skandināvijas valstī arī palika. Aukstā kara gados latviešu trimdinieki rūpējās par savas latviskās identitātes saglabāšanu un tās nodošanu nākamajām paaudzēm. Iespēju robežās viņi sekoja līdzi latviešu kultūras dzīvei dzimtenē, Dzelzs priekškara otrā pusē, un sapņoja reiz atgriezties dzimtenē. Taču tad, kad Latvijas neatkarība beidzot tika atjaunota un trimda beidzās, lielākā daļa no viņiem palika savā mītnes zemē – Zviedrijā. Trimdinieku identitātes fenomens Rietumu akadēmiskajā vidē un pēc neatkarības atjaunošanas arī Latvijā pētīts daudz un no dažādiem skatu punktiem. Kvalitatīvi jaunu pakāpi šie pētījumi ieguvuši saistībā ar Rietumu socioloģijā un kultūras antropoloģijā plaši izmantotās dzīvesstāstu pētniecības metodi, kura arvien plašāk tiek pielietota arī Latvijā. Pirmās dzīvesstāstu ekspedīcijas Zviedriju tika organizētas jau 1996. gadā, pēc tam šādas ekspedīcijas rīkotas atkārtoti. Humanitāro un sociālo zinātņu robežjoslā attīstījies patstāvīgs pētniecības virziens – nacionālā mutvārdu vēsture, izveidots bagātīgs nacionālās mutvārdu vēstures avotu krājums, zinātniskajās konferencēs nolasīti referāti par šo tematu, publicētas akadēmiskās monogrāfijas. Līdz ar citiem tematiem joprojām liela interese ir par latviskās identitātes saglabāšanu, tālāknodošanu un tās dažādību latviešu diasporā, tai skaitā arī Zviedrijā. |
Angļu This assignment’s subject is „maintenance, passing on and diversity of Latvian identity in biographical statements and life stories of Latvians in Sweden”. Research mainly is related to Latvian refugees in exile that were escaping over the sea to Sweden being scared of Soviet repressions and about today’s Latvian diaspora in Sweden as well. When an individual is away from his/hers fatherland for a long time, it is only natural that individual begins to assimilate into that new culture, takes over their habits and learns language. Within the time individual, whether he/she wants it or not, assimilates into the new home country that is why individuals identity may change, because of its dynamic nature. Focusing on maintenance, passing on and diversity of Latvian identity in exile and Latvian diaspora nowadays in Sweden, authoress has hold an interview with one of exiles community in Sweden Valdis Pavulans (Valdis Pāvulāns), who has been able to keep Latvian consciousness in himself so strong living nearly 71 year in Sweden and authoress has surveyed 23 Latvian respondents livingin Sweden as well – both from exile’s community and nowaday’s diaspora. Conclusions and bachelor thesis can be found in the end as well. |
Zviedru Tema av dette bacheloroppgave er – forsørgelse, arving og ulikhet av det latviske identitet i biografiske forklaringer og livhistorier av latviere i Sverige. Undersøkelse er mest i slekt med latviske flyktninger i eksil som rømte med båter til den andre siden av Østersjøen og var redde for Sovjet undertrykkelse. Undersøkelsen er også om det latviske diaspora i Sverige i våre dager. Når man er borte fra hjemmelandet sitt for en lang tid, det er bare naturlig at man begynner å assimilere i den nye kulturen, tar over vaner og lærer landets språk. Etter hvert, vil man eller ikke, assimileres man uansett i det nye landet og i den nye kulturen og derfor det etniske identitet av den personen kan endres på grunn av identitets dynamiske vesen. For å fokusere på forsørgelse, arving og ulikhet av det latviske identitet i biografiske forklaringer og livshistorier av latviere i Sverige, forfatteren har intervjuet en fra eksil samfunnet i Sverige – Valdis Pavulans, som kunne holde latvisk bevissthet i sitt hjerte så lenge, samtidig har han bodd i Sverige nesten 71 år. Forfatteren har vel også intervjuet 23 latviske svarende fra Sverige – både fra eksils samfunnet og diaspora i våre dager. Man kan finne også konklusjoner og bachelor avhandling til slutt. |
