Latviešu Kormūzikas pamatā un žanra interpretācijā gandrīz vienmēr sastopamies ar vairāku, patstāvīgu mākslas veidu sintēzi. Ja sākotnēji tā bijusi dzejas, prozas un mūzikas savstarpējā mijiedarbe, tad šodienas kormūzikas atskaņošanai raksturīga jau konceptuāla vēstījuma, scenogrāfijas un pat horeogrāfijas pievienošanās. Neskatoties uz apstākli, ka kormūzikas interpretācijas daudzdimensionālā tendence aug un attīstās arvien plašākā spektrā, ir maz pētījumu, kuri vērsti uz mūzikas un verbālā teksta nozīmīgo mijiedarbi, skatot to caur atsevišķu elementu jeb simbolu transformāciju un kulturoloģisku ievirzi. Apjomīgais kultūrvēsturē un saziņas telpā eksistējošais simbolu materiāls aizvien tiek plaši pielietots un modificēts izvērstos un mūsdienām atbilstošos formātos, kino, literatūrā, tēlotājmākslā, mūzikā, tostarp Latvijas kultūrtelpā, apvienojot tos ar latviešiem raksturīgo dziedāšanas tradīciju un radot unikālu kora oriģinālmūziku. Šeit simboli no savas sākotnēji pirmatnējās mutvārdu un pasaules skaidrošanas vides kļūst daudz nozīmīgāki, pārtopot daudznozīmīgumu ietverošā kodolā, kas pārstāv ne vien atsevišķu kopienu, bet arī nāciju, nacionālo piederību, tradīciju, domājumu un vienreizējības būtību. Vienlaicīgi tie sevī iemieso svarīgu kultūras mantojumu, kas, transformējoties un apvienojoties ar visdažādākajiem mākslinieciskās izteiksmes veidiem, veido cilvēces identitātes kodolu un tikai tai raksturojošas iezīmes un izteiksmes veidu. |
Angļu This research is dedicated to the works of composers: Artūrs Maskats, Ēriks Ešenvalds, Raimonds Pauls, Līga Celma, Juris Karlsons, Rihards Zaļupe, Kaspars Zemītis, Andris Sējāns, Raimonds Tigulis, Evija Skuķe and lyricists: Ojārs Vācietis, Aspazija, Jānis Peters, Liāna Langa and Sarah Teasdale within the concert program Moon Songs by youth choir Kamēr... and the analysis of symbolism surrounding the featured character of the Moon. The ten selected music scores and lyrics where thereby musically and semantically analyzed. The methods used in this research are as follows: descriptive method, sources and literature analysis method, semi-structured and deep interview method as well as logical constructive method. The structure of the research is divided in four chapters where each chapter explores a separate aspect of the research. Chapter one provides a general description of the diversity of the Moon symbolism in different cultural contexts and ideas around the world. It also reviews specific elements describing the Moon character. Chapter two, without excluding the synthesis and the process of interaction between music and lyrics, characterizes the two most profound and commonly used theories regarding interaction between verbal and musical text. Among them is Werner Wolf’s theory Intermediality Revisited Reflections on Word and Music Relations in the Context of a General Typology of Intermediality, and musicologist Peter F. Stacey’s suggested method of analysis for synthesis between music and words in music of the 20th – 21st century (Contemporary Tendencies in the Relationship of Music and Text with Special Reference to Pli selon Pli (Boulez) and Laborintus II (Berio)). Chapter three focuses on the creative work of youth choir Kamēr... and their experience with carrying out projects and large concert programs. It also specifies the description of the creative vision of Moon Songs. Chapter four, the final chapter, contains a detailed analysis of the ambignity and symbolism of the Moon character existing in the Moon Songs concert program. |
