Latviešu Jauniešu bezdarba problēma ir kļuvusi par ekonomisko, sociālo un politisko jautājumu diskusijas sastāvdaļu. Šādu situāciju sekmē jaunieši nodarbinātības aktualitāte gan Latvijā, gan Eiropas Savienības valstīs kopumā. 2016.gada februārī bez darba Eiropas Savienībā bija 4,3 miljoni jauniešu. 2016.gada februārī jauniešu bezdarba līmenis ES valstīs bija 19,4%.1 Jauniešu bezdarba ir aktuāla problēma, arī vērtējot laika griezumā un tā apjomu ir ietekmējušas norises pasaules ekonomikā. Laika periodā no 2000.gada līdz 2007.gadam tas samazinājās no 18 līdz 15%. Pēc tam pasaules finanšu krīzes ietekmē 2012.gada nogalē tas sasniedza pat 24%, kam sekoja samazinājuma periods ekonomikas atlabšanas fāzē2. Situācija, kad jauniešu bezdarba līmenis ir sasniedzis šādus apjomus, jāvērtē kritiski gan no katra jaunieša individuālās pozīcijas, gan no sabiedrības viedokļa kopumā. Tas ietekmē gan jaunieša dzīves stāstu, gan ilgtermiņā visas sabiedrības modeli. Mācoties Erasmus programmā Polijā, tuvāk iepazinu šīs valsts kultūru un sociālo vidi. Tiekoties ar jauniešiem, vairāk uzzināju viņu skatījumu par situāciju valstī saistībā ar iespēju atrast darbu. Turklāt pati personīgi atbilstu jauniešu vecuma segmentam, kad nodarbinātības problēma kļūst aktuāla. Arī daudzi mani draugi un paziņas gan Latvijā, gan Polijā ir saskārušies ar bezdarba problēmu. Lielākā daļa no viņiem par bezdarbniekiem ir kļuvuši pēc augstskolas vai profesionālās skolas beigšanas. Tādēļ radās interese bakalaura darba tēmu veltīt šādu jauniešu bezdarba problēmai abās valstīs. |
Angļu The title of bachelor work: Unemployment differences between youth in Poland and Latvia The author of the thesis: Madara Freiberga The supervisor of the thesis: Mag.art. Taņa Lāce The objective of the thesis is to identify youth unemployment reasons in Latvia and Poland and to analyze any differences between the countries. The author proposes the following thesis: there are differences between unemployment reasons for Latvian and Polish youth aged 18 - 25 with vocational or higher education. To approve or reject the hypothesis the following methods were used: theoretical science literature analysis, statistical data analysis, secondary data analysis, survey, in-depth interviews. The author concludes that there are youth unemployment reasons which are similar in Poland and Latvia, but there are also causes which are quite different. Summarizing obtained information and based on analysis of the survey results, the author concludes that in both countries the economic environment as well as the state provided support for youth unemployment is similar, however, the differences observed in the analysis of the demographic situation, also in Poland more attention is devoted to measures to support the unemployed persons. The bachelor work thesis: there are differences between unemployment reasons for Latvian and Polish youth aged 18 - 25 with vocational or higher education, has partially confirmed. |
