Latviešu Ik gadu svētceļotāji no visas pasaules dodas vairāku simtu kilometru garā ceļā, kura
sākums vēsturiski tiek uzskatīts par jebkuras mājas slieksni, pār kuru iziet svētceļotājs.
Sv. Jēkaba ceļš (latīņu val. Peregrinatio Compostellana, spāņu val. Camino de Santiago, bet
paralēli lieto arī, piemēram, Way of St. James angļu val., Le pèlerinage de Saint-Jacques-de-
Compostelle franču val., Jakobsweg vācu val. utt.) ir trešais nozīmīgākais kristiešu
svētceļojums pēc Romas un Jeruzalemes. Šis ceļš jau vairāku simtu gadu garumā ir piesaistījis
svētceļotājus ar krāšņo Ziemeļspānijas dabu, kultūru, lieliskajiem kalniem un līdzenumiem,
vedot tos uz galamērķi: Sv. Jēkaba atdusas vietu – Santjago de Kompostelu (Santiago de
Compostela). 1
Santjago de Kompostela ir pilsēta Spānijas ziemeļrietumos un Sv. Jēkaba ceļa
svētceļotāju galamērķis (skatīt pielikumā 1. attēls). Nosaukums radies no latīņu valodas
Campus Stellae (campus- lauks, stellae- zvaigzne) jeb tulkojumā zvaigžņu lauks. Sākotnēji tās
teritorijā bija romiešu kapi Senās Romas impērijas laikā līdz 5.gadsimtam, pēcāk tā ir
pārdzīvojusi gan gotu iebrukumu 6.gadsimtā, gan arī arābu valdīšanas periodu 8. gadsimtā.
Sākot ar 6. gadsimtu parādījās pirmie rakstiskie apliecinājumi par to, ka šajā vietā apbedīti
Sv. Jēkaba pīšļi, uz šo ziņu pamata vēlāk aizsākās Sv. Jēkaba kults Santjago de Kompostelā. |
