Lav Uzvaras dienas svinēšana 9. maijā Latvijā ir viens no pretrunīgākajiem un arī – populārākajiem kolektīvās svinēšanas rituāliem. Tas sevī ietver ne tikai noteiktu izpratni par 20. gs. vidus notikumiem, bet arī gadu desmitos veidotas piemiņas tradīcijas un vairākas attiecību dimensijas: starp varu un sabiedrību, starp valstīm (Latviju un Krieviju) un starp etniskajām kopienām Latvijas robežās. Raksts analizē Uzvaras dienas svētku ģenēzi kopš to pirmsākumiem Padomju Savienībā, kontekstualizējot to kopējā svētku kalendārā un akcentējot mainīgo varas pozīciju pret kara pieminēšanu, kas ļauj izsekot padomju un postpadomju piemiņas politikas kontinuitātei un transformācijām, izgaismo Uzvaras dienas politisko un ideoloģisko lietojumu starpvalstu attiecībās un kopienu identitātes formēšanā, iezīmē Uzvaras svētku nozīmi sociālās atmiņas veidošanā par Otro pasaules karu. |
