Latviešu Nozīmīgākais pagrieziens 20.gs. režijā ir pāreja no „iekšējās režijas”1 uz inscenējošo režiju. „Iekšējās režijas” galvenā iezīme ir ar aktiermākslu perfekti izstrādāti, un atklāti dramatiskā varoņa pārdzīvojumi orientējoties uz psiholoģiju, attiecībām, īpašu nozīmi nepiešķirot skatuviskās telpas iespējām, bet to uztverot vien kā ilustrāciju. Savukārt inscenējošā režija tiecas sabalansēti, atkarībā no izrādes mērķa izmantot visus skatuviskos izteiksmes līdzekļus, radot jaunu pasauli, mākslas īstenību, kas netiecas pēc realitātes ilūzijas. Pirmo reizi par izrādes galveno inscenētāju dramaturga vietā kļūst režisors. Vācijā par šo robežšķirtni kļūst 1904/1905. gada sezona, kad Makss Reinhards pārņem Berlīnes teātra vadību un kļūst par vienu no nozīmīgākajām figūrām režijas vēsturē. Strukturējot pārmaiņas, kas iezīmējas 20.gs. režijā, varam izdalīt šādas mijiedarbībā esošas tendences: 1) Forma kā satura izteicējs, 2) teātra telpas ekspansija, 3) pāreja no glezniecības uz arhitektūru scenogrāfijā, 4) skatuvisko elementu sintēze. Zinātniskā darba uzdevums ir izsekot scenogrāfisko ideju attīstībai Dailes teātrī starpkaru periodā, veicot analīzi, salīdzinājumu, izmantojot kultūrvēsturisko, semiotisko un fenomenoloģisko metodi. |
Angļu Daile Theatre founded in 1920 has been consistently implementing a style contrary to the dominant naturalistic tradition. Daile Theatre becomes the first to implement and experiment on progressive contemporary ideas of theatrical production in Latvia lead by the director of Daile Theatre Eduards Smilgis through implementation of a certain programme of artistic discipline declared during the first season of Daile Theatre. The main guideline of declaration influencing scenography of Daile Theatre in the interwar period is to create an intermedia type of theatre organically combining all elements of the stage – visual, auditory, motion, and rhythm. Artistic activity of Daile Theatre in the interwar period may be divided in 3 stages: 1920 – 1926 characterized by creative work of Janis Muncis, stage art and stage painting consultant, 1926 – 1934 – creative work of Oto Skulme, creator of scenic space, in scenography and 1934 – 1940 marked by changes to the management of Daile Theatre. Master’s thesis looks at the first two stages of artistic activity of Daile Theatre. The thesis is composed of 2 main chapters. Chapter 1 – Evolution of Scenographic Ideas in Daile Theatre 1920 – 1926 and chapter 2 – Scenography of Daile Theatre 1926 – 1934 with several subchapters. The aim of the thesis is to find out influences and tendencies of the development of scenographic ideas through analysis and comparison. From 1920 to 1934 scenographic development of Daile Theatre is influenced by personality aspects of the main stage designers and a set of artistic means of expression, cinema and rivalry with other theatres as well as global economic crisis of the 1930s. The influence of Daile Theatre on the Latvian theatrical stage is left through upgrades to stage construction, lighting system and its application and decorative solutions. |
