Latviešu Bakalaura darba „Nauda kā kultūrvēsturiska liecība. Eiro piemērs” ietvaros tika izpētīts eiro naudas kultūrvēsturiskais vēstījums, izvērtējot eiro banknotēs un monētās izmantotos simbolus, tēlus, pretviltošanas elementus, raksturojot dizaina tematiku un tēlu simbolisko nozīmi, par to, ko katra eiro zonas dalībvalsts ir izvēlējusies paradīt uz savu emitēto monētu nacionālajām pusēm, kā arī noskaidrojot, kā sabiedrība uztver eiro naudas dizainā izmantoto vēstījumu. Pētījumā ietvarā tika izveidota aptaujas anketa ar 11 jautājumiem, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju viedokli par eiro naudas vizuālo noformējumu. Aptaujas dalībnieki lielākoties bija vecuma grupā līdz 25 gadiem, tādējādi īpaši atspoguļojot jaunu cilvēku attieksmi pret eiro naudas dizaina tematiku un izpratni par naudu kā kultūrvēsturisku liecību. Darbs strukturēts trijās galvenajās nodaļās. Teorijas sadaļā apskatīta banknotēs un monētās izmatotā vizuālā noformējuma principu attīstība Eiropā un Latvijā. Tālāk tiek sniegts eiro naudas kā kultūrvēsturiskas liecības izvērtējums un pētījuma metodikas pamatojums. Pētījuma nodaļā izvērtēta aptaujas rezultātā iegūtā informācija, atspoguļojot to arī uzskatāmās diagrammās. Bakalaura darbā iekļautas 3 tabulas, 8 attēli un 2 pielikumi. Darba izstrādei izmantoti 43 literatūras un informācijas avoti. |
Angļu The theme of the Bachelor Thesis is ”Money as cultural and historical heritage. The example of Euro”. It was explored the cultural and historical message of it, it has been done through the evaluation of Euro banknotes and coins, using symbols, personalities, security features, describing the design and sense of symbols, it has been explained that each country that has Euro is emitting its own national side of Euro coin and it is explored people’s perception of the design of the Euro and its message. During the development of the thesis, it was created a questionnaire with 11 questions to understand the opinion of Latvian citizens about the design of Euro. Majority of people who completed the survey are under 25 years old, thanks to this, the results are showing the attitude of young people to the design of Euro and the understanding that money are part of historical and cultural heritage. This Thesis consists of 3 chapters. The theroetical part deals with the development and the design of banknotes and coins in Europe and Latvia. Subsequently it is evaluated Euro as historical and cultural heritage with justification of methodology of the research. The survey part, then it has been explored information which was received from the interview, including diagrams. This Thesis is composed by 3 tables, 8 pictures and 2 appendix and to create it, has been used 43 sources of information and literature. |
Norvēģu Dette forskningsarbeid heter ”Penger som kulturhistorisk arv. Euro eksempel”. I løpet av forskning autoren har studer fisisk utsikt av Euro penger. Det gelder begge for banknotene og mynt. Det ble forskt, hva som er produsert på banknoter, hvilke symbolene, personene og arhitekturdeler. Man kan se forskjellige personene, arhitekturdetaljer, natur deler og offisielle staatsymboler på mynt. Det var veldig nødvendig å forsøke, hva er betydning av alle dette. Hver symbol har sin egen betydning. Denne betydning kan være historisk, kulturisk eller kunsterisk. Her er presentert hvert land med sine egne myntdesign. Det er forklart, hvorfor hver land har valgt å bruke akkurat denne symbol eller motiv. I løpet av denne forskning det ble lagt interview med 11 spørsmål for å forstå, hva tenker latvierne om utsiktet av Euro. De mest av de som deltok på interview, var de unge som 25 år gammel. Det betyr at denne forskning presenterer mening av unge mennesker veldig godt. Hele arbeid består av 3 store deler. I første del det er muelig å lese om teorien av penger utsikt og utvikling, etterpå kan man sammenligne euro med latviske penger lats, som latviere hadde for euro ble introdusert. Den praktiske del har svarene til alle elleve spørsmål som folk har svært på. Hele arbeid har 3 tabeller, 8 grafikbilder og 2 tillegg. For å fullføre forskning det ble brukt 43 forskjellige informasjonsmedel. |