(Latviski) Bakalaura darbi

Filter criteria
Nosaukums Issue year
  • Jāņa Akuratera personības un daiļrades percepcija latviešu literatūras vēsturē un kritikā
  • Matuseviča Edīte
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Jānis Akuraters (1876 – 1937) ir nozīmīgs latviešu literatūras darbinieks, kurš vairāk nekā četrdesmit gadus darbojies rakstniecībā, atstājot bagātīgu literāro mantojumu, kurā ietilpst ap 10 dzejas krājumu, ap 20 lugu, ap 10 stāstu krājumu, 2 romāni, kā arī tulkojumi no franču, norvēģu, vācu, angļu un pat spāņu valodas. Viņš bijis arī aktīvs sabiedriskais darbinieks, kurš piedalījies Latvijai nozīmīgos un izšķirošos vēsturiskos notikumos – 1905. gada revolūcijā , 1. Pasaules karā un Latvijas val...
2014
  • Vieta pilsētas telpā un tās realitāte: Berģi
  • Matvejs Jānis
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Mūsdienās, attīstoties migrācijai , nepārtraukta cilvēka fiziskā pārvietošanās rada piederību, pašidentificēšanos un saikni ar vietu k ā noturīgu vērtību laikā skarošus jautājumus . Vieta, šķietami atrašanās pozīcija, ir viena no sarežģītākajām uztvertās realitātes vienībām. Tā ir kas vairāk par novietojumu un vietu, kura tiek apdzīvota, veidojot nometnes, ciematus un pilsētas. Mēs esam ietverti vietā un nekādi nespējam no tās atraisīties – kaut kur atrasties nozīmē dzīvot. Atrašanās var būt fiz...
2014
  • Vācu un amerikāņu kultūru specifisko atšķirību salīdzinoša analīze
  • Megne Agnese
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Tēmas izvēli noteica galvenokārt autores interese par dažādām kultūrām un to specifiskajām atšķirībām, kas atspoguļojas gan cilvēku uzvedībā, gan citās dzīves jomās. Bakalaura darba autorei studiju gaitā radās iespēja ERASMUS programmas ietvaros piecus mēnešus studēt Vācijā, paralēli teorētiskajām zināšanām iegūstot neatsveramu pieredzi saskarsmē ar citām kultūrām. Šī personiskā pieredze vēl vairāk padziļināja vēlmi iepazīt un izprast kultūru ietekmi uz cilvēk...
2014
  • Objektu teātris 20. gadsimta otrās puses kultūras kontekstā
  • Murāne Aija
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Kopš 20. gadsimta vidus mākslinieki veido objektu teātra izrādes un joprojām notiek radoši meklējumi šajā jomā. Tomēr tā ir relatīvi jauna parādība teātra vēstures kontekstā, kā arī tā neiekļaujas pamatstraumes teātrī un ir maz pētīta. Taču pastāv dažādas iniciatīvas un objektu teātris kā fenomens tiek pētīts no dažādiem aspektiem. Piemēram, 2013. gadā, pateicoties Lielbritānijas Mākslas un humanitāro zinātņu pētniecības padomes atbalstam, teātra pētnieki Šons Mjats ( Sean Myatt ) un Dens Vats (...
2014
  • Martina Hekmansa lugas „Das wundervolle Zwischending” tulkojums latviešu valodā
  • Ozols Mikus
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Bakalaura darba nosaukums un tēma ir „Martina Hekmansa lugas „Das wundervolle Zwischending” tulkojums latviešu valodā. Bakalaura darba mērķis ir kvalitatīvs šīs lugas tulkojums latviešu valodā. Lugu vācu valodā sarakstījis 1971.gadā dzimušais vācu rakstnieks un dramaturgs Martins Hekmanss (Martin Heckmanns). Hekmanss ir viens no vairāk uzvestajiem laikmetīgajiem dramaturgiem Vācijā, un viņš ir atzīts arī par vienu no labākajiem jaunās paaudzes dramaturgiem. Luga pirmo reizi uzvesta 2005.gada 10....
2014
  • Hipsteru subkultūras kultūrspecifiskās identitātes izpausmes Berlīnē un Rīgā
  • Pabērza Alise
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Tēmas izvēles pamatojums: Tēmas izvēli noteica vairāki faktori. Pirmkārt, to ietekmēja autores interese par hipsteru subkultūru kā tādu, kā arī veicinošais faktors – gadu ilga uzturēšanās Berlīnē, kur pastāvīgi nācās saskarties ar hipsteriem un dažādām hipsteru subkultūras izpausmēm. Otrkārt, bakalaura studiju specializācijas Starpkultūru sakaru Latvija – Vācija ietvaros autore apguva teorētiskos kursus saistībā ar kultūras antropoloģiju, starpkultūru komunikācijas teoriju un šo humanitāro zināt...
2014
  • Pjēra Kurtiona interviju ar Anrī Matīsu tulkojums, mākslas terminoloģijas atveide un citas ar tulkošanu saistītas problēmas
  • Pole Anete
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Anrī Matiss (Henri Matisse) ir viens no māksliniekiem, kas, meklējot savu individuālo pieeju mākslai un atsakoties no realitātes tiešas atdarināšanas, padarīja 20. gs. sākuma mākslu dinamisku un aizsāka tajā krasas pārmaiņas. Viņa ieguldījums palīdzēja pavērst mākslu prom no tradīcijām un ir bagātinājis mākslas ainu līdz pat mūsdienām. Šī jaunrades darba tulkojumam izvēlētas intervijas ar gleznotāju A. Matisu, jo darba autore jau 3. kursā savu kursa darbu rakstījusi par A. Matisu un viņa nozīmi ...
2014
  • Videospēļu naratīva struktūras analīze
  • Plinta Nadīne
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Pēc Vladimira Propa (1895 – 1970) radītās naratīva struktūras analīzes metodes izmantošanas kursa darba „Kristofera Nolana Betmena triloģijas naratīva analīze‖ izstrādē, saglabāju interesi par V. Propa metodi un iespējām to izmantot ne tikai kino jomas pētniecībā. Īpaši aktuāla šķita šīs pētniecības metodes pielietošana videospēļu naratīva analīzē, saskatot būtiskas atšķirības starp iepriekš veikto filmu izpēti. Iemesls, kāpēc izvēlēta tieši „Pasakas morfoloģijas‖ analīzes metode ir nenoliedzamā...
2014
  • Esejas žanra specifika Mišela de Montēņa un Zentas Mauriņas daiļradē
  • Popoka Olga
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Eseja ir populārs un bieži sastopams žanrs mūsdienās. Tā ir klātesoša gandrīz visās dzīves jomās – politikā, zinātnē, izglītībā u.c. Tā ir unikāls literārs žanrs, kurš vienlaikus prasa no autora teorētiskas un literatūrzinātniskas zināšanas, bet pieļauj arī zināmu domas brīvību un individuālu tēmas interpretāciju. Eseja ir plašs žanrs, kura izpausmes viedi ir dažādi – literārā eseja, kura uzsver autora personīgo viedokli vai eseja kā pārbaudes darbs studiju ietvaros, kuras mērķis ir pārbaudīt st...
2014
  • Eižena Jonesko lugu „Plikgalvainā dziedātāja” un „Stunda” tulkošana un ar to saistītie jautājumi
  • Purava Sabīne
  • Latvijas Kultūras akadēmija
  • Autores izvēlētā darba tēma ir „Eižena Jonesko lugu „Plikgalvainā dziedātāja” un „Stunda” tulkošana un ar to saistītie jautājumi”. Abas lugas tapušas 1950. gadā un ir dramaturga pirmie darbi. „Plikgalvainā dziedātāja” pirmo reizi iestudēta Parīzē 1950. gadā, bet „Stunda” 1951. gadā. Kopš 1957. gada abas lugas bez pārtraukuma tiek izrādītas Parīzes Théâtre de la Huchette līdz pat mūsdienām. Abas lugas pieder absurda drāmas žanram, kas izveidojas avangarda kustības laikā. Par absurda teātri tiek d...
2014

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

loading_gif