Muzejs kā viena no cilvēces atmiņas institūcijām ir kalpojusi sabiedrības interesēm jau pēdējos 200 gadus un arī mūsdienās, kad strauji attīstās tehnoloģijas un mainās sabiedrības brīvā laika pavadīšanas ieradumi, muzeji nav izzuduši no cilvēku ikdienas. 2014.gadā Latvijā darbojās 1471 muzeji un biedrības "Culturelab" veiktais pētījums2 liecina, ka, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis. Daļa muzeju jau sen ir zināmi kā tūrisma galamērķi, bet pētījums3 rāda, ka muzeju apmeklētības d...
Modernisms latviešu literatūrā ir sarežģīts temats, kas piedāvā daudzveidīgu problēmu loku. Ņemot vērā, ka straujas un pamatīgas pārmaiņas latviešu literatūras attīstībā, sekojot izmaiņām un jaunumiem Eiropas literatūrā, sākās tieši 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, ko varam uzskatīt arī par modernisma aizsākuma laiku, tad modernismu drīkstam uzskatīt par vienu no latviešu literatūras stūrakmeņiem. Latviešu literatūras vēsture pirms modernisma aptvēra vien apmēram gadsimtu, protams, pa...
Muzeju lielākā vērtība vienmēr ir bijusi atmiņa. Muzejs, līdzās bibliotēkām un arhīviem, ir atmiņas institūcija, kuras uzdevums ir atmiņu saglabāšana, rekonstrukcija un prezentēšana. Tādēļ muzejs uzņemas lielu atbildību par to, kā tas savā darbībā ar vēstures naratīvu pauž attieksmi un atspoguļo, vai tieši otrādi – neatspoguļo kopienu identitātes jautājumus. Šī maģistra darba ietvaros analizēta muzeju loma tieši Latvijas krievu, kā lielākās iedzīvotāju kopienas pēc valsts pamatnācijas un vienas ...
21.gs. būtiska iezīme ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, interneta un sociālo
tīklu attīstība un plašs lietojums gandrīz visās dzīves sfērās, tajā skaitā kino industrijā.
Nepietiekama publiskā finansējuma situācijās, vai kad daži kino projekti to neiegūst, iespēja
vērsties pie plašākas sabiedrības un lūgt finansiāli atbalstīt filmas tapšanu, izmantojot iepriekš
minētās tehnoloģijas, ir samērā jauna parādība. Publiskajā finansējumā saskaņā ar Latvijas
Filmu likumu ietilpst valsts budžet...
Maģistra darba temats ir Džordža Orvela distopijas „1984” teatrālais potenciāls un tā realizācija Lauras Grozas-Ķiberes iestudējumā. Darba temats ir aktuāls, jo ir vērojama Dž. Orvela distopijas1 paralēle ar 21. gadsimta sabiedriski politiskajām norisēm. Vēl viens no distopijas aktualitātes rādītājiem ir tās dramatizējums un iestudējums, jo, kā zināms, teātris ir tūlītējs mākslas veids, kas meklē kopsakarības ar pagātni un nākotni, sasaistot vēsturi ar mūsdienu notikumiem.
Literatūrā daudzi atzī...
Mūsdienu pasaule piedzīvo arvien paātrinātāku digitālās vides attīstību – sabiedrībā
palielinās patērētāju skaits, kas savā ikdienā lieto informāciju un komunikāciju tehnoloģijas,
un šāda pati tendence vērojama attiecībā uz uzņēmumiem un valdībām.
Šis process novērojams dažādās sfērās, bet kā viena no tām, kas būtu izceļama šī darba
ietvaros, ir kultūra. Visuzskatāmākais piemērs ir digitalizācija, kas tiek realizēta bibliotēkās,
tādējādi saglabājot kultūras mantojumu. Savukārt nemateriālais kult...
Vēl maģistra darba idejas stadijā es saskāros ar problēmu, kā definēt tēmu, lai tā
maksimāli objektīvi atspoguļotu topošo darbu, jo pat izvēlētais variants neatspoguļo
ieceres būtību. Darba kontekstā nosaukumā vienīgais vārds, ko var saprast viennozīmīgi
ir „un‖. Citi vārdi katram lasītajam var sasaukties ar definējuma būtību, kas saglabājies
viľa atmiľā personīgās pieredzes pārdzīvojuma rezultātā. Jau pirmajos ievadvārdos es
gribu dot paskaidrojumu izvēlētiem terminiem tā, kāda jēga tiem tiek p...
Straujās makro un mikro vides izmaiņas, kas notikušas pāris pēdējo gadu desmitu laikā,
ir likušas pārskatīt un pārvērtēt visdažādākos sabiedrības aspektus. Pie izmaiņu katalizatoriem
pieder, piemēram, post-industrializācija un tautsaimniecības struktūras izmaiņas, globalizācijas
un urbanizācijas procesi, tehnoloģiju attīstība, vērtību nomaiņa, ikdienas dzīves estetizācija
u.tml. faktori. Viens no vadošajiem 21.gs. atslēgas vārdiem, caur kura prizmu mūsdienās
aizvien vairāk tiek meklēti izmaiņu i...
Maģistra darbs Brīvas gribas un izvēļu nosacītība pēc-moderna laikmeta mediju vidē ir starpdisciplinārs pētījums ar galvenajiem pētniecības virzieniem filozofijas un mediju komunikācijas studijās. Pētījums domāts mediju, komunikācijas, psiholoģijas, socioloģijas un filozofijas studentiem kā arī ikvienam interesentam, kurš vēlas izmantot darbā paustās idejas kā pamatu tālākiem pētījumiem.
Mediju pāreja uz digitālo vidi sniedz arvien plašākas iespējas veidot, publicēt un rediģēt vēstījuma saturu. ...
Pētījuma „Mākslas izglītības attīstības tendences profesionālajā vidējā
kultūrizglītībā Latvijā” aktualitāti nosaka mūsdienu globalizācijas procesi – pieaugošā
konkurence darba tirgū, migrācija, iespējas stažēties ārvalstīs izglītībai atbilstošās profesijās,
starpkultūru mācīšanās multikulturālā sabiedrībā, zinātniskais un tehnoloģiskais progress,
izmaiņas vizuālā kultūrā. Visas šīs pārmaiņas sabiedrībā rosina izvērtēt Latvijas
kultūrizglītības mērķu un uzdevumu atbilstību mūsdienām.||The author...
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
