Latviešu Diskusija par Eiropas identitāti kļuvusi īpaši populāra pēc vairāku Eiropas līgumu noraidīšanas referendumos. Pastāvīga vēlētāju aktivitātes samazināšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un demokrātijas trūkums veicinājis ES nepieciešamību meklēt jaunus veidus kā tuvināties pilsoņiem, it īpaši jauniešiem. ES pēdējos gados pielikusi daudz pūļu, lai veidotu saikni ar jauniešiem, paaugstinātu to interesi un veicinātu līdzdalību.1 Tas kļuvis īpaši aktuāli šogad, kad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kuru ietvaros liela uzmanība pievērsta tieši jauno vēlētāju aktivitātes veicināšanai. Definēt Eiropas identitāti ir grūts uzdevums, jo nepastāv vienota definīcija, kurai piekrīt visi zinātnieki, tomēr vairums pētnieku atzīst, ka Eiropas identitātes veidošanās jāskaidro no sociālās identitātes teorijas un paškategorizēšanas teorijas (self - categorization theory) skatupunkta. Arī šī kursa darba ietvaros Eiropas identitāte tiek skaidrota, pamatojoties šajās teorijās, kas uzsver, ka Eiropas identitāte ir indivīda piederība grupai līdz ar vērtību un emocionālo nozīmi, kas tai tiek piešķirta, akcentējot, ka sociālais konteksts nodrošina nepieciešamos apstākļus, kuros identitāte kļūst nozīmīga. |
