Latviešu Dilpomdarba iestudējumam izvēlējos Borisa un Arkādija Strugacku lugu „Pēterpils pilsētas žīdi” („Жиды города Питера„). Lugu izvēlējos, jo Boriss un Arkādijs Strugacki, līdz ar Margarētu Atvudu bija tie autori, kurus es atklāju sev pirms diviem gadiem – t.i. jau pieaugušā vecumā, jeb kā reiz teica mans kursa biedrs Latvijas Kultūras Akadēmijas dramaturgu bakalauru studiju programmā - Ansels Kaugers, mūža otrajā pusē. Kā cilvēkam, kurš daudz ir lasījis daiļliteratūru arī mūža pirmajā pusē, man šie atklājumi atklāja utopijas un distopijas pasauļu tēlainību un poētismu. Īpaši mani uzrunāja Borisa un Arkādija Strugacku 1988. gadā sarakstītais romāns „Ļaunuma apgrūtinātie vai 40 gadus vēlāk” („«Отягощённые злом, или Сорок лет спустя»). Tā kā mans pirmais lielākais darbs teātra režijā bija ārkārtīgi personisks, manis sacerēta teksta iestudējums, kurā arī pati daļā izrādes atrados uz skatuves, diplomdarbam nolēmu izvēlēties cita autora dramaturģisku darbu, ar apņemšanos tekstā veikt maksimāli nelielas vai nekādas izmaiņas. Veidot lugas iestudējumu. Šo apņemšanos es, ar nelielu piebildi, esmu realizējusi. Uzzinājusi, ka brāļiem Strugackiem ir arī, kopumā trīs, lugas, es veicu nelielu izpēti. 1987. gadā sacerētā „Piecas eliksīra karotes” orģinālā ir rakstīta kā kinoscenārijs, 1989. gadā sacerēto „Bez ieroča” paši autori atzīst par neveiksmīgu un bija grūtības atrast tās tekstu. 1990. gadā sacerēto „Pēterpils pilsētas žīdi” atradu interneta portālā lib.ru. Par diplomdarba vadītāju piekrita būt profesore Anna Eižvertiņa. Par iestudējuma vietu izvēlējos neatkarīgo teātri „Skatuve”, X nodaļā aprakstīto iemeslu dēļ. |
