Latviešu Sava mūţa pirmos deviľpadsmit gadus es pavadīju laukos Balvu pusē. Dzimtā vieta ir radījusi man piederības sajūtu gan mājām, gan novadam, gan Latvijai. Manī vienmēr ir bijis neliels pašlepnums par to, ka man ir bijusi iespēja uzaugt laukos, dabas tuvumā un tieši caur to iemīlēt Latviju. Vēlāk, jau dzīvojot un studējot Rīgā, es aizvien vairāk iemācījos to novērtēt un ieguvu apziľu, ka, iespējams, augot pilsētā mana ideja par mājām un piederību Latvijai būtu pavisam citāda. Dzīvojot laukos, esmu redzējis kā tur paliek tukšas mājas un aizauguši pagalmi. Daudzi no šiem cilvēkiem vairs atgriezties neplāno, tomēr par spīti tam solās neaizmirst dzimtās mājas, no kurām nākuši. Citi turpina cerēt, ka kādreiz atgriezīsies dzimtajās mājās, jo ar tām saista pārāk ciešas saites. Savā darbā es plānoju analizēt to, kā uzaugšana laukos vai pilsētā ietekmē latviskās identitātes veidošanos. |
