Latviešu Pēdējā desmitgadē kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES) valsts izglītības sistēma, īstenojot Eiropas Padomes (turpmāk tekstā – EP) valodu izglītības politikas mērķi, nodrošinot dzimtās valodas un vismaz divu svešvalodu mācīšanas un apguves iespējas, veicin a daudzvalodību un veido dziļāku izpratni par citu tautu valodām, kultūrām, kā arī cieņu pret to īpatnībām un atšķirībām (EP rezolūcija 2006, 147) . Neiedziļinoties valsts valodas politikas veidošanās vēsturē, ir vērts pieminēt, ka līdz ar Valsts valodas likuma pieņemšanu 1989. gadā aizvien stabilāk tiek iezīmēta latviešu valodas prioritā te . 1991. gadā latviešu valoda oficiāli tiek atzīta par vienīgo nacionālo valsts valodu, bet mazākumtautību valodas, izņemot lībiešu valodu, tiek noteikta s par svešvalodām, arī krievu valoda likumdošanas līmenī ir svešvaloda . Saskaņā ar pamatizglītības sta ndartu un mācību priekšmeta „Svešvaloda” standartu kopš 2013. gada 1. septembra pirmā svešvaloda kā obligāts mācību priekšmets tiek mācīta no 1. klases. Kā pirmā svešvaloda v isbiežāk, t. i., 57 skolās , tiek piedāvāta angļu valoda , trīs skolās – vācu valoda, bet divās skolās – f ranču valoda. Izglītības programmu vispārizglītojošajā virzienā ar latviešu valodas mācībvalodu obligāta ir divu svešvalodu apguve . Humanitārajā un sociālajā virzienā paredzēta trīs svešvalodu apguve. |
