Latviešu Performance ir mākslas veids, kas sevī ietver kāda cilvēka vai cilvēku grupas apzināti veidotu māksliniecisku uzstāšanos, notikumu vai procesu, kas pauž noteiktu ideju, izmantojot paša mākslinieka ķermeni un jebkādus palīglīdzekļus. Performances aizsākumi datējami līdz ar futūristu (Francija, Itālija) un dadaistu (Cīrihe, Ņujorka, Parīze un Berlīne) mākslinieciskajām darbībām 20. gadsimta modernisma laikmetā. Modernisma idejās meklējami performances mākslas aizsākumi, kas izpaudās manifestos un akcijās, provokatīvi un sabiedrību tiešā veidā uzrunājoši. Futūrisms noliedza pagātnes kultūru, absolutizēja dinamismu, kustības un ātruma izpausmes, poetizēja urbānismu un tehniku. Savukārt dadaisms radās kā protests pret 1. pasaules karu un pilsonisko mākslu, nihilistiski noraidot mākslas tēlainību un tradīcijas. Pēcāk performances māksla Rietumu pasaulē spilgti attīstījās sākot no 20. gs. 60., 70. gadiem, savu māksliniecisko formu pilnveidojot, līdz ar ko 80. gados performancei kļūstot arvien populārākai un turpinot pastāvēt arī mūsdienās.1 |
